Pagājušonedēļ tika publiskota un uzmanības centrā nonāca informācija par iespējamajām izmaiņām valsts nodokļu politikā. Mērķi ir ambiciozi - mainīt nodokļu sistēmu tā, lai tas pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vides kvalitāti, tai skaitā mazinātu ēnu ekonomikas apjomu Latvijā. Kopumā uzskatu, ka centieni reformēt nodokļu sistēmu ir pat ļoti apsveicami un esmu samērā pārliecināts, ka izmaiņas, kuras piedāvā LR Finanšu ministrija un Latvijas banka, varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Tomēr pie zināmiem nosacījumiem.
Vispirms par atsevišķiem plānotajiem pasākumiem kā to paredz jaunā nodokļu reforma. Pirmkārt, jau labu laiku Latvijā tiek runāts par salīdzinoši lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Šajā kontekstā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana darbaspēkam no 23 uz 20%, pat ja ne visos gadījumos kā to paredz reforma, izskatās kā pareizs solis, kas varētu palīdzēt mazināt arī aplokšņu algas. Arī minimālo algu pie liela aplokšņu algu līmeņa var celt samēra droši - šī iniciatīva, manuprāt, ir apsveicama un var būt labs instruments aplokšņu algu izskaušanai.
Tomēr, pie augsta aplokšņu algas līmeņa kā tas ir Latvijā (aptuveni 18%, atbilstoši SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem), domāju, būtu jāizvairās no pārlieku lielas diferencēšanas. Proti, apliekot ar lielākiem nodokļiem lielākās algas var nevis mazināt nevienlīdzību - kā tas tiek bieži uzsvērts - , bet gan drīzāk 'sodīt' ar lielāku nodokli tos uzņēmumus, kas jau tagad uzrāda algas godīgāk.
Šajā kontekstā ir svarīgs jautājums arī par neapliekamo diferencēto minimumu - nedomāju, ka ir laba doma par 0 neapliekamo minimumu relatīvi lielākām algām (t.i. virs 1350.0 EUR) - kaut vai tikai iepriekš minētā iemesla dēļ. Bet minimālajai algai un neapliekamajam minimumam kopumā vienai otru ir jāpapildina, jo bez neapliekamā minimum celšanas, minimālās algas palielināšanai lielas jēgas nav. Pie šīs saiknes, manuprāt, politikas veidotājiem plānotās nodokļu reformas kontekstā būtu vēl jāpiedomā.
Ņemot vēra demogrāfisko situāciju, nebūtu slikti arī vairāk padomāt par atvieglojumiem par bērniem, sevišķi lielākām ģimenēm. Attiecībā uz šo aspektu nodokļu reformā lielas izmaiņas neredzam, bet jautājums ir ļoti būtisks, t.sk. uzņēmējdarbības vides konkurētspējas kontekstā - uz to norāda praktiski visi pētījumi, kuru īstenošanā esmu piedalījies.
Otrkārt, arī ienākumu neuzrādīšana Latvijā ir ļoti augsta, atbilstoši ikgadējā SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem - pat lielāka kā aplokšņu algas. Tāpēc ir apsveicama ideja vismaz izvērtēt 0% nodokļa ieviešanu reinvestētajai peļņai. Mikrouzņēmuma režīma saglabāšana, papildināta ar sociālo iemaksu aspektu, arī, manuprāt, ir pareizais virziens - MUN kopumā ir laba un vajadzīga iniciatīva, vienkārši (?) ir jānoregulē (i) kam šis režīms var tikt piemērots, (ii) kā maksimāli izvairīties no režīma ļaunprātīgiem izmantotājiem un (iii) kā sociāli pasargāt režīmā iesaistītos.
Treškārt, kapitāla nodokļu palielināšana un vispār jautājumu sakārtošana attiecībā uz kapitāla pieaugumu (dividenžu u.c. ienākumu 'pareiza' aplikšanu ar nodokli) ir jautājums kuru bija jārisina jau sen. Redzams, ka beidzot tas tiek darīts, kas ir ļoti pozitīvi! Nekustamā nodokļa celšana - bet tikai gadījumā, ja tiek godīgi klasificēti nekustamā īpašuma veidi pēc to tipa un vērtības - arī noteikti ir solis pareizajā virzienā. Ļoti ceru, ka šeit viss notiks godīgi, jo, domāju piekritīsiet, var tikt sagaidīs spēcīgs lobijs attiecībā uz jautājumiem par to kādas likmes kādiem nekustamajiem īpašumiem ir piemērojamas.
Piekrītu arī viedoklim, ka ir ļoti atbildīgi jāattiecas uz PVN mainīšanu - drīzāk to darīt nevajadzētu vispār. Visbeidzot tas, ka tiek atcelts solidaritātes nodoklis, manuprāt, ir tikai loģiski - domāju, ka daudzi piekritīs, ka solidaritātes nodokli nekad nemaz nevajadzēja pieņemt. Savukārt viss kas attiecas uz atvieglojumiem pensijām, pēc manām domām, ir samērā diskutabli. Proti, esmu pārliecināts, ka aplikt ar nodokli pensijas tomēr ir zināma 'anomālija' kopumā, nedomāju, ka tas ir loģiski pēc būtības...
Pie visa pozitīvā ko minēju attiecībā uz nodokļu sistēmas reformu, vēlos uzsvērt vēl vismaz divus aspektus:
1. Vai un kā nodokļu reformēšanas projekts atšķirsies no tā risinājuma, kurš beigās tiks ieviests?
Ļoti ceru, ka diskusiju rezultātā, kuras neapšaubāmi sekos, piemēram, darbaspēka nodokļa slogs netiks samazināts tikai par 1% procentu vai mazāk. Respektīvi, šajā ziņā netiks pieņemts kāds 'kompromisa lēmums'. Savukārt tie priekšlikumi, kas paredz nodokļu slogu palielināt tiks pilnībā ieviesti vai 'pārpildīti'.
Respektīvi, pavisam nelielām izmaiņām nebūs liela jēga, to vienkārši nevarēs saukt par nodokļu reformu. Gluži pretēji, šāda veida 'reforma' it sevišķi, ja tās rezultātā palielinātos nodokļu slogs, tikai liecinātu par 'Excel tabulu veida pieeju' nodokļu politikā, kas, diemžēl, jau ir pieredzēta iepriekš un līdz šim ne uzņēmējdarbības vidi, ne ēnu ekonomikas apjoma mazināšanos nav īsti veicinājusi. Tāpēc gribētos cerēt, ka šis projekts no risinājuma, kas tiks ieviests, kardināli neatšķirsies.
2. Vai ieviešot nodokļu reformu tā drīz vien netiks mainīta?
Nekonsekvence, sevišķi nodokļu politikā, kā rāda visi man zināmie pētījumi, ir viena no lielākajām problēmām Latvijā kuru uzsver uzņēmēji. Pat vairāk - nebaidīšos teikt, ka tas nekonsekvences apjoms kas ir pieredzēts iepriekšējos piecos-desmit gados ir pilnībā pietiekams nākošajām divām-trīs paaudzēm. Tāpēc ceru, ka politikas veidotāji ļoti rūpīgi izvērtēs veicamos darbus pirms tie tiks ieviesti.
Šajā kontekstā ir noteikti uzteicama politikas veidotāju sadarbība ar dažādām, t.sk. starptautiskām organizācijā, analītiska pieeja. Tāpat ir labi redzēt, ka vismaz atsevišķiem pasākumiem jaunās nodokļu sistēmas kontekstā ir paredzēts pārejas laiks. Zināt un saprast 'spēles nosacījumus' ļoti būtiski gan uzņēmumiem, gan investoriem, bez šī aspekta kvalitatīva uzņēmējdarbības vide ir grūti iedomājama.
Ja ar augstākminētajiem kritērijiem viss būs kārtībā, un tiks domāts ne tikai par regulējumu pieņemšanu jaunās nodokļu sistēmas īstenošanai, bet arī to - kā tas tiks kontrolēts, jautājumiem kas saistīti ar nodokļu iekasējuma efektivitāti/ administrēšanu, sodu neizbēgamību, adekvātumu u.tml., tad pozitīvam rezultātam vajadzētu būt, t.sk. uz ēnu ekonomikas mazināšanu un uzņēmējdarbības vides uzlabošanos kopumā.
Šajā kontekstā, ir ļoti būtiski ne tikai jauno nodokļu sistēmu ieviest, bet arī izstrādāt mehānismu tās izvērtēšanai. Savukārt, lai izvērtētu sasniegto, kā zināms, pirms tam ir ne tikai jānosaka mērķi un sagaidāmais rezultāts no nodokļu reformas, kas šajā gadījumā tiesām ir darīts. Papildus būtu arī jāparedz dažādi, no nodokļu reformas ieviešanas, sagaidāmie rezultāti, piemēram, atkarībā no ekonomikas tempu pieauguma un citiem ietekmējošiem faktoriem.
Noslēgumā - visas reformas maksā naudu, šajā gadījumā nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc gribētos arī dzirdēt no politikas veidotājiem pārliecinošu argumentāciju, par to, ka ieņēmumi pārsniegs izdevumus, pie tam pat pie viskonservatīvākajiem aprēķiniem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!