Pagājušonedēļ tika publiskota un uzmanības centrā nonāca informācija par iespējamajām izmaiņām valsts nodokļu politikā. Mērķi ir ambiciozi - mainīt nodokļu sistēmu tā, lai tas pozitīvi ietekmētu uzņēmējdarbības vides kvalitāti, tai skaitā mazinātu ēnu ekonomikas apjomu Latvijā. Kopumā uzskatu, ka centieni reformēt nodokļu sistēmu ir pat ļoti apsveicami un esmu samērā pārliecināts, ka izmaiņas, kuras piedāvā LR Finanšu ministrija un Latvijas banka, varētu sasniegt izvirzītos mērķus. Tomēr pie zināmiem nosacījumiem.
Vispirms par atsevišķiem plānotajiem pasākumiem kā to paredz jaunā nodokļu reforma. Pirmkārt, jau labu laiku Latvijā tiek runāts par salīdzinoši lielo nodokļu slogu darbaspēkam. Šajā kontekstā iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) mazināšana darbaspēkam no 23 uz 20%, pat ja ne visos gadījumos kā to paredz reforma, izskatās kā pareizs solis, kas varētu palīdzēt mazināt arī aplokšņu algas. Arī minimālo algu pie liela aplokšņu algu līmeņa var celt samēra droši - šī iniciatīva, manuprāt, ir apsveicama un var būt labs instruments aplokšņu algu izskaušanai.
Tomēr, pie augsta aplokšņu algas līmeņa kā tas ir Latvijā (aptuveni 18%, atbilstoši SSE Riga ēnu ekonomikas indeksa datiem), domāju, būtu jāizvairās no pārlieku lielas diferencēšanas. Proti, apliekot ar lielākiem nodokļiem lielākās algas var nevis mazināt nevienlīdzību - kā tas tiek bieži uzsvērts - , bet gan drīzāk 'sodīt' ar lielāku nodokli tos uzņēmumus, kas jau tagad uzrāda algas godīgāk.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!