Otto Ozols: Vai nodokļu reformas autori ir atlidojuši no Mēness?  (125)

Tur teikts: "Latvijā ir viens no lielākajiem nevienlīdzības rādītājiem ES un nav progresa tā mazināšanā." (1) Nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas propaganda, šo nenoliedzamo faktu aktīvi izmantos saviem mērķiem. Var droši teikt – nemazinot nevienlīdzību, mēs paši dāvinām lodes Kremļa infokara agresoriem.

Pašreizējā Latvijas valdība kā vienu no saviem svarīgākajiem mērķiem noteikusi demogrāfijas problēmu risinājumus. Tas nav tikai Latvijas tautas izmiršanas jautājums, tas ir arī ārkārtīgi nopietns valsts ekonomiskās un politiskās stabilitātes jautājums. Tas ir definēts arī kā Nacionālās drošības apdraudējums. Nopietnās valstīs demogrāfija ir tikpat stratēģiski svarīgs jautājums kā aizsardzība. Tāpēc arī ieguldījumi šajos jautājumos mēdz būt līdzīgi - vidēji no 2% līdz 3% no IKP. Latvijā aizsardzībai pēc daudzu gadu runāšanas, iespējams, sasniegsim minētos 2%, bet ieguldījumos demogrāfijā joprojām esam krietni zem 2%.

Demogrāfija tāpat kā aizsardzība ir ļoti sarežģīts, kompleksi risināms jautājums. Latvijā šobrīd runā par nelielu dzimstības pieaugumu, vidējais bērnu skaits sasniedzis 1,7, kas ir nedaudz lielāks par ES vidējo. Tomēr tas joprojām pamatīgi atpaliek no nepieciešamā aizvietošanas līmeņa - 2,2 bērniem ģimenē. Piedevām, tas attiecas uz visām tautībām, jo neviena statistika neapliecina, ka, piemēram, latviešu dzimstība būtu sasniegusi aizvietošanas līmeni.

Tāpat arī turpinās izmiršana burtiskā nozīmē – katru gadu mirušo skaits par vairākiem tūkstošiem pārsniedz jaundzimušo skaitu. (2) Tā tas ir bijis bez apstājās kopš 1991. gada, tas ir neatkarības atjaunošanas. Vēl viens smags arguments Kremļa polittehnologu rokās. (3) Tik smaga situācija nav bijusi gandrīz nevienā citā ES valstī. Latvijā kopumā negatīvā bilance veido apmēram 260 000 mirušo pārsvaru pār jaundzimušajiem kopš neatkarības atjaunošanas. Un tas viss, neskaitot aizbraucējus. Par laika posmu līdz 90. gadu beigām to var mēģināt skaidrot ar smago PSRS okupācijas režīma sociālā un ekonomiskā sabrukuma mantojumu. Par tālākajām tendencēm atbildību ir jāuzņemas pašreizējai valdošajai elitei.

Jau iepriekš rakstīju, ka skolēnu skaits Latvijas skolās 15 gadu laikā samazinājies par 140 000 skolēnu. No 344 000 bērniem, kuri aizgāja uz skolu 2000. gada 1. septembrī uz 202 000 skolēniem Latvijas skolās 2015. gada 1. septembrī. Samazinājums par 40%! (4) Par visu to ir rakstīts daudz un bieži. Arī Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra apjomīgajā pagājušā gada pētījumā iedzīvotāji atzina zemo dzimstību, kā otro lielāko apdraudējumu Latvijas valsts drošībai. Vairāk kā 80% aptaujāto atzina, ka demogrāfija ir viens no četriem galvenajiem Latvijas nākotnes draudiem. (5)

Šajā situācijā Latvijas valdības uzdevums būtu rīkoties strauji un izlēmīgi, lai meklētu un rastu risinājumus. Igaunijas valdība to ir darījusi vismaz piecpadsmit gadus pēc kārtas un arī jaunā valdība, pēc pamatīga uzņēmēju spiediena vēl vairāk palielināja atbalsta programmas ģimenēm ar bērniem. Viņi skaidri apzinās riskus – ja valstī nebūs jaunās paaudzes, izveidosies strādājošo, nodokļu maksātāju trūkums, kas burtiski piespiedīs atvērt durvis plašākai migrācijai. Ja tā ir strauja un masveidīga, tad neizbēgami nes līdzi lielu ekonomisko un politisko satricinājumu riskus.

Vai Latvijas valdība un jaunie nodokļu reformas plānotāji to visu apzinās un ņem vērā? Nē. Kopumā uz Finanšu ministrijas jauno nodokļu reformu speciālisti raugās ar piesardzīgu optimismu. Tomēr attieksme pret ģimenēm ar bērniem kārtējo reizi ir diskriminējoša. Nodokļu reformā redzamas būtiskas ienākumu atšķirības starp nodokļu maksātājiem ar bērniem un tiem, kuriem nav apgādājamo.

Paaugstinot minimālo algu no 380 līdz 430 eiro, strādājošais bez bērniem mēnesī uz rokas saņems aptuveni par 79 eiro vairāk nekā šobrīd, bet mamma vai tētis ar diviem bērniem – aptuveni par 32 eiro vairāk. (6) To atzīst arī pati Finanšu ministrija, kura izplatīja tabulu ar šiem aprēķiniem.

Piedevām šie 32 eiro ir jāizdala uz trīs ģimenes locekļiem. Strādājošais ar minimālo algu bez bērniem nav pakļauts nabadzības riskam, bet ar diviem bērniem būs pakļauts šim riskam ar krietni lielāku algu. Kopumā Igaunijā pēc dažādiem aprēķiniem ik gadu ģimeņu ar bērniem atbalstam tērē par vismaz 90 – 100 miljoniem eiro vairāk. Tas pavisam noteikti nav tādēļ, ka Igaunijas valdībai nebūtu, kur likt naudu. (7)

Latvija jau šobrīd ir bēdīgi slavena ES ar to, ka nabadzības riskiem visvairāk pakļautās grupas ir ģimenes ar bērniem. Ieplānotā reforma šo nevienlīdzības plaisu tikai palielinās. Finanšu ministrijā norāda, ka ģimenēm ar bērniem eksistē citi atbalsta mehānismi. Salīdzinoši Igaunijā ģimene ar bērniem ik mēnesi saņem 400 eiro pabalstu, bet Latvijā – 68,38 eiro. Nemaz jau nerunājot par pārējo atbalsta mehānismu apjomu. Igaunija šajā ziņā tuvojas iepriekšminētajiem 2% no IKP un dzimstības - mirstības bilance jau vairākus gadus ir ļoti tuvu izlīdzināšanās līmenim.

Pat Latvijas Banka, analizējot ieplānoto nodokļu reformu, norāda, ka atbalsta mehānismiem un nodokļu sistēmai Latvijā ir jābūt precīzāk un gudrāk mērķētai. Apmēram tas pats dzirdams Eiropas Komisijas rekomendācijās. Jautājums, vai Finanšu ministrija to spēj sadzirdēt un saprast?

Šobrīd Finanšu ministrijas ieplānotā reforma nonāk pretrunās ar valdības solījumiem samazināt nevienlīdzības plaisu. Reforma vismazāk palīdz tiem, kuri jau šobrīd ir visvairāk apdraudēti. Vēl vairāk, tā neizbēgami palielinās nevienlīdzības indeksu Latvijai, kas vēl vairāk baros valsts nelabvēļus un vēl mazāk motivēs cilvēkus domāt par atgriešanos Latvijā no emigrācijas.

Neņemot vērā to visu, izskatās, ka Finanšu ministrijas nodokļu reformas plānotāji vakar ir atlidojuši no Mēness. Labi iecerētā reforma nedod nekādu ieguldījumu stratēģiski lielāko apdraudējumu mazināšanai.

Mēs šodien varam ieguldīt milzīgus līdzekļus veselības, aizsardzības, kultūras un citās nozarēs. Tikai, vai pēc gadiem divdesmit Latvijā būs daudz vēl ko aizstāvēt, izglītot un ārstēt?

Vienmēr jāatceras, ka demogrāfijas problēmas nav vienkārša iedzīvotāju samazināšanās. Tas ir kā nežēlīgs akacis, kurā grimstot dziļāk ir aizvien grūtāk izrauties ārā. Ja dzimstība ir zem liktenīgā aizvietošanas līmeņa, tad ar katru nākamo paaudzi jauno cilvēku skaits pret vecajiem sarūk. Tā dēvētā vecuma struktūra jau šobrīd ir dramatiska.

Bijušajai ekonomikas un pašreizējai finanšu ministrei Danai Reizniecei - Ozolai ir jāzina, ka jebkuram potenciālajam investoram tas ir biedējošs signāls. Strauji izmirstoša valsts ir bīstama vieta investīcijām. Jaunās nodokļu reformas akcenti neliecina, ka Finanšu ministrijā pienācīgi apzinās tuvās nākotnes lielākos apdraudējumus.

avoti:

1) Latvijas vēstneša portāls. FM nodokļu reformas pieteikums: mazāks IIN un vienāda 20% likme ienākumiem no kapitāla http://www.lvportals.lv/visi/likumi-prakse?id=285530

2) NRA.lv Latvijas iedzīvotāju skaits turpina samazināties, arī dzimstība nepalielinās http://nra.lv/latvija/198401-latvijas-iedzivotaju-skaits-turpina-samazinaties-ari-dzimstiba-nepalielinas.htm

3) Latvijas demogrāfija - https://lv.wikipedia.org/wiki/Latvijas_demogrāfija

4) DELFI - Otto Ozols: Mans smagākais raksts beidzamajos gados http://www.delfi.lv/news/comment/comment/otto-ozols-mans-smagakais-raksts-beidzamajos-gados.d?id=46613213

5) Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centrs. Sabiedrības destabilizācijas iespējamība Latvijā: Potenciālie nacionālās drošības apdraudējumi

http://www.naa.mil.lv/~/media/NAA/AZPC/Publikacijas/WP%2004-2016.ashx

6) Skaties.lv - Jaunā nodokļu reforma – netaisnība pret trūcīgām ģimenēm ar bērniem, secina demogrāfs http://skaties.lv/zinas/latvija/sabiedriba/jauna-nodoklu-reforma-ir-netaisniba-pret-trucigam-gimenem-ar-berniem-secina-demografs/

7) LTV "Aizliegtais paņēmiens" Lai gan Latvijas valdība apņēmusies palīdzēt ģimenēm ar bērniem, tādējādi veicinot demogrāfiskās situācijas uzlabošanos, tomēr LTV raidījums "Aizliegtais paņēmiens" secina, ka labāk šajā jomā veicies kaimiņvalstij Igaunijai, kur gan demogrāfiskā situācija ne tik bēdīga, gan atbalsts ģimenēm labāks. Un, ja Latvija vēlētos sasniegt Igaunijas atbalsta līmeni, valsts budžetam tas izmaksātu 89 miljonus eiro.

http://www.lsm.lv/lv/raksts/zinju-analiize/zinas/lidz-dasnajiem-igaunu-pabalstiem-par-berniem-latvijai-pietrukst-89-miljoni-eiro.a174593/