Protams, ne visi no viņiem izrādījās esam totāli paštaisni vai/un savtīgi. Vienkārši padomē bija pāris "darvas karošu", ar kurām pārējie kolēģi, visticamāk, nevēlējās strīdēties pārprasta mundiera goda un mīļā miera labad. Tāpēc padome, kas valstiski uzrauga vietējos televīzijas kanālus un radiostacijas, pati nodeldēja gan savu labo slavu, gan spēju un gribu rīkoties.
Rezultātā Latvijas Televīzijā un Latvijas Radio, tā dēvētajos sabiedriskajos medijos, ir dziļi ielaistas vairākas nopietnas kaites. Īpaši LTV grāmatvedība arvien vairāk līdzinās Augeja staļļiem. Valstisko mediju ietekme Latvijas informatīvajā telpā sarūk – LTV pašapmierinātība gluži vai tīšām pievērš Latvijas (un latviešu) televīzijas vērotājus Krievijas kanāliem. Par to jau pērnā gada rudenī tika daudz rakstīts, tostarp arī te, Delfi Versijās.