Eiropa ir gaidāmo globālo katastrofu viens no visvairāk apdraudētākajiem reģioniem. Tieši Eiropa neizbēgami saskarsies ar vislielāko bēgļu vilni civilizācijas vēsturē. Tas notiks ātrāk nekā iedomājamies. Runa būs nevis par dažiem miljoniem, bet gan par desmitiem, pat simtiem miljoniem. Tas ir nenoliedzams un neapstrīdams fakts. Speciālisti, kuri to noliedz vai izliekas neredzam nav speciālisti, bet putni, kuri iebāzuši galvu smiltīs.
Viens no zinātniekiem Latvijā, kurš brīdina par gaidāmajiem satricinājumiem ir Latvijas Universitātes Āzijas studiju profesors Leons Taivāns. Dažreiz cilvēki mēģina viņa apgalvojumus dēvēt par pārspīlētiem vai nepamatotiem. Diemžēl tā tas nav, to apliecina sausa statistika un Apvienoto Nāciju organizācijas pētījumi. Tos ignorēt ir nevis vieglprātīgi, bet gan bezatbildīgi. Diemžēl izskatās, ka mūsu valdība to dara. Bet par visu pēc kārtas.
Nesen plašākā intervijā "TV24" profesors Taivāns norādīja, ka Eiropai draud islamizācija un pakāpeniski paši eiropieši pieņems daudzus islāmā esošus likumus, jo "eiropiešiem nav ne spara, ne bioloģiskā spēka, lai turētos pretī islāmam." Vēl viņš norādīja, ka no Tuvajiem Austrumiem (uz Eiropu) nāk cilvēku masa - aptuveni 400 miljoni, kuriem vienkārši nav ko ēst - "Risinājums šiem cilvēkiem ir tikai viens - migrēt. Šis process ir neapturams." (1)
Vai cienījamais profesors pārspīlē, sabiezina krāsas? Grūti spriest, cik daudz taisnības par eiropiešu sparu vai bioloģisko spēku. Tā būtu bezgalīga diskusija. Bet, runājot par statistiku un tendencēm, Taivāns ir precīzs.
Jāatgādina, ka Eiropas Savienībā šobrīd dzīvo apmēram 510 miljoni iedzīvotāju. Bez Lielbritānijas, kurā dzīvo apmēram 65 miljoni - 445 miljoni. No Taivāna teiktā izriet, ka pie mums varētu ierasties apmēram tikpat daudz cilvēku, cik šobrīd Eiropā vispār dzīvo. Piedevām no reģioniem, kur ģimenes tradicionāli mēdz būt lielākās nekā eiropiešiem.
Profesora apgalvojumi balstās nenoliedzamā statistikā, faktos un tendencēs. Reģions, kurā tuvāko pārdesmit gadu laikā gaidāms vislielākais iedzīvotāju skaita pieaugums ir Āfrika. Apvieno Nāciju organizācijas pētījumos un citos avotos norādīts, ka šobrīd Āfrikā dzīvo 1,1 miljards iedzīvotāju, bet līdz 2050. gadam to skaits dubultosies līdz 2,6 miljardiem, bet ap 2100. gadu varētu sasniegt 4,4 miljardus. Šobrīd Āfrikā dzīvo apmēram 15%, tad 2050. gadā tur dzīvos 26%, bet 2100. gadā apmēram 40% pasaules iedzīvotāju. (2)
Skatīsimies uz tuvāko nākotni - periodu līdz 2050. gadam. Nieka 33 gados Āfrikas iedzīvotāju skaits palielināsies par 1,5 miljardiem, vairāk kā divas reizes. Jau šobrīd Āfrikā ir pamatīgas dzeramā ūdens un pārtikas problēmas. Piedevām Āfrikā ir strauji pieaugošas ekoloģiskās problēmās - globālās sasilšanas un masveidīgas mežu izciršanas dēļ milzīgas teritorijas pārvēršanās tuksnešos. Daļa no Āfrikā valdošajiem režīmiem ir korumpēti, zaglīgi un birokrātiski galēji neefektīvi. Tātad šiem papildus 1,5 miljardiem nākotnes cerības ir gauži bēdīgas.
Jāatgādina, ka brutāli un korumpēti režīmi, aizvien pieaugošās cīņas par izdzīvošanas resursiem provocēs aizvien lielāku radikālu kustību, ideoloģiju rašanos. Liela daļa no šiem tuvās nākotnes 1,5 miljardiem afrikāņu būs dzimuši un auguši galēji radikālās, brutālās izdzīvošanas sabiedrībās. Liela daļa būs slikti izglītoti un, iespējams, labi pratīs apieties ar dažādiem ieročiem.
ANO eksperti lēš, ka jau 2030. gadā 47% no pasaules iedzīvotājiem saskarsies ar dzeramā ūdens trūkumu. Jau 2020. gadā Āfrikā no šīs problēmas cietīs 75 - 250 miljoni. Sagaidāms, ka tuvākajās desmitgadēs tas izraisīs masīvus migrācijas procesus un aprēķini liecina, ka runa būs par 30 līdz pat 700 miljoniem cilvēku. Kā jau minēju, problēmu epicentrs būs tieši Āfrika.
Skatoties pasaules kartē ir labi redzams, ka Eiropa varētu būt vieta, kur viņi varētu meklēt patvērumu. Krievija un ASV ir salīdzinoši tālu, bet līdz Eiropai ir vien daži simti kilometru. Jau šobrīd, piemēram, Ēģiptē ir apmēram pieci miljoni migrantu, tiek lēsts, ka Lībijā arī vairāki miljoni, kaut gan precīzs skaitlis nav zināms. Spiediens uz Eiropu joprojām pieaug. Itālija ziņo, ka tikai 2017. gada pirmajos trīs mēnešos migrantu skaits no Ziemeļāfrikas pieaudzis par 40% salīdzinot ar tādu pašu periodu iepriekšējā gadā.
Ar skaidru prātu analizējot šos faktus un tendences, nevar un nedrīkst noliegt faktu, ka Eiropa atrodas milzīgas konfliktu pulvermucas tiešā tuvumā. Piedevām deglis jau ir aizdedzies un eksploziju novērst ir gandrīz neiespējami. Aptuveni trīsdesmit gadi ir pārāk īss laika posms, lai efektīvi novērstu iepriekšminētās problēmas. Jāatgādina, ka 2015. gadā Eiropa saskārās ar aptuveni miljons migrantu lavīnu, kas, salīdzinot ar nākotne gaidāmajām plūsmām, ir salīdzinoši neliels daudzums. Jau tad daudzās Eiropas valstīs faktiski tika izsludināta ārkārtas situācija. Izdevums "The New York Times" norāda, ka kļūs tikai sliktāk. (3)
Kādas kopumā ir nākotnes perspektīvas? Pazīstamais amerikāņu zinātnieks un grāmatu "Izaugsmes limiti", "Izaugsmes limiti. Pēc 30 gadiem" autors Denis Medous (Dennis L. Meadows) brīdina par ļoti bīstamiem attīstības scenārijiem. Vairākos pētījumos, kuros bijuši iesaistīti daudzi nopietni akadēmiski pētnieki, viņš ir matemātiski modelējis pasaules attīstības iespējamos scenārijus. Secinājumi ir biedējoši.
Viens no tiem ir, ka cilvēcei, turpinot tādā pašā tempā patērēt dabas resursus, kardināli nemainot attieksmi pret apkārtējo vidu, ap 2100. gadu var notikt pamatīga iedzīvotāju skaita "korekcija." Ap to laiku pasaules iedzīvotāju skaits būs sasniedzis maksimumu - apmēram 10 -12 miljardus. Dažādu nenovēršamu problēmu kopums – ekoloģisko, resursu deficīta, sociāl-ekonomisko, var detonēt milzīgu katastrofu, kas samazinās planētas iedzīvotāju skaitu līdz pat 1 - 3 miljardiem iedzīvotāju. (4)
Bail iedomāties, kā šī "korekcija" varētu notikt. Medousu var dēvēt par trauksmes zvanītāju, tikai jāatceras, ka viņš ir patiešām nopietns, akadēmisks pētnieks, kurš savu pirmo ziņojumu sagatavoja pēc "Romas kluba" pasūtījuma.
Citi pētnieki nav tik pesimistiski, viņi norāda, ka risinājums varētu būtu pakāpeniska iedzīvotāju skaita samazināšanās, kas attīstītajās valstīs jau notiek. Ilgstoši dzimstībai esot mazākai par mirstību, planētas iedzīvotāju skaits var stabilizēties. Jāsaka, ka šajā ziņā Latvija ir "pirmrindniece" un saskaņā ar tiem pašiem ANO datiem, tieši latvieši ir starp tautām, kuras izmirst visātrāk. Pat salīdzinot ar citām Eiropas tautām. Ņemot vērā, ka skaitliski esam jau ļoti maz, tad mūsu nākotnes izredzes ir skumjas. Piedevām runa ir par tuvākajām paaudzēm, mūsu bērniem un mazbērniem.
Iespējams, ka reālais nākotnes scenārijs būs kaut kur pa vidu – starp Medousa aprēķiniem un mērenākiem pētniekiem. Tomēr šobrīd ir skaidrs, ka Āfrikas migrantu lavīnas problēmas ir nenovēršamas un Eiropa būs pirmais viņu mērķis. Vairākus simtus miljonus, kuri būs reāli palikuši bez pārtikas un dzeramā ūdens ignorēt nebūs iespējams. Vismaz kaut kāda daļa Eiropai būs jāuzņem. Nedrīkst izslēgt arī iespēju, ka izmisuma dzīti viņi vienkārši ielaužas. Tie varētu būt desmiti, pat simti miljoni. Redzot Eiropas Savienības birokrātisko stīvumu, grūti cerēt, ka problēmas tiks risinātas efektīvi un savlaicīgi.
Arī šajā ziņā Latvijas perspektīvas nav spožas – Latvija ir viena no Eiropas valstīm ar vismazāko iedzīvotāju blīvumu un bagātīgiem dzeramā ūdens krājumiem. Ja kāds mēģinās apgalvot, ka "šeit viņi tāpat nepaliks," tad tā ir sevis mānīšana. Pārējā Eiropa nav no gumijas un jau šobrīd tā ir gana pārapdzīvota. Latvijai gribot negribot būs jāuzņem savu daļu. Pat ja tie būs tikai pāris simti tūkstoši, tad pie mūsu strauji sarūkošā jauno cilvēku skaita, tad būs tikai īsa laika jautājums, kad būsim minoritāte paši savā zemē.
Diemžēl pieminētās tuvās nākotnes problēmas nav nopietni apskatītas nevienā no Latvijas valsts plānošanos dokumentiem – ne baltiem kompromisu diegiem šūtajā Nacionālās attīstības plānā (NAP), ne arī ārpolitikas koncepcijās. Pat ja tur kopumā par to kaut kas ir minēts, tad valdības rīcībpolitikā izlēmīga rīcība nav redzama. Ziemeļvalstis, tai skaitā Igaunija, šos nākotnes izaicinājumus sagaida ar vienīgo iespējamo reālo rīcības plānu – aktīvi investē demogrāfijas atbalsta programmās. Ziemeļvalstis un Igaunija ir pierādījušas, ka realizējot gudru un tālredzīgu jauno ģimeņu atbalsta programmu ir iespējams stabilizēt valsts pamatiedzīvotāju skaitu.
Mēs nevaram ietekmēt globālās tendences, bet varam mēģināt maksimāli izdarīt visu, kas mūsu spēkos, lai atbalstītu pašu tautas ataudzi. Tomēr tam ir vajadzīgs gan plašāks redzējums, gan arī spēks un griba rīkoties. Pretējā gadījumā Latvija pārskatāmā nākotnē būs vieta, kur meklēs un atradīs patvērumu miljoni ūdens un pārtikas meklētāju. Par latviešiem viņi lasīs skaistajā Nacionālās bibliotēkas ēkā.
Protams, nebūs jau tā, ka latviešu vispār vairs nebūs. ANO eksperti lēš un tā ir optimistiska prognoze, ka 2050. gadā Latvijā dzīvos 1,5 miljons, bet 2100. gadā 1,3 miljoni iedzīvotāju. Bet tā ir matemātiska prognoze. Ņemot vērā tuvējo reģionu patiešām grandiozās pārapdzīvotības un resursu deficītu problēmas, mēs varam lēst, ka Latvijā dzīvos krietni, krietni vairāk iedzīvotāju. Tikai viņi nebūs mūsu valodas un kultūras tiešie pārmantotāji. Jāsaprot, ka šie cilvēki nāks no kultūrām, kur vidējais bērnu skaits ģimenēs būs virs aizvietojamības līmeņa – 2,2 bērniem. Latvijā šīs skaitlis joprojām ir krietni zem - ap 1,6, - 1,7. Mirstības - dzimstības bilance joprojām katru gadu ir negatīva, mirušo skaits jaundzimušo pārsniedz par vairākiem tūkstošiem.
Civilizācijās vēsturē neskaitāmas tautas ir radušās un izzudušas. Demogrāfijai ir ļoti gara inerce. Par šodien pieļautajām kļūdām rēķins tiks piestādīts mūsu bērniem un mazbērniem pēc divdesmit, trīsdesmit gadiem. Tieši tādēļ Ziemeļvalstis un Igaunija strādā ar šiem jautājumiem ar ārkārtīgu atbildību un nopietnību. Mēs šodien un tagad ar savām politiskajām izvēlēm atbildam uz jautājumu – latviešiem kā tautai, latviešu valodai pastāvēt vai izzust jau pārskatāmā nākotnē.
Šobrīd tiek plānots nākamais – 2018. gada Latvijas valsts simtgades budžets. Ja tajā demogrāfijas atbalsta jautājumos nebūs redzama skaidra sekošana Igaunijas demogrāfijas atbalsta programmu risinājumiem, tad mūsu politiķu izvēle būs skaidra. Vislielākā atbildība par šiem tautas un valsts nākotnei izšķirošiem lēmumiem gulsies uz Labklājības un Finanšu ministrijām un pašreizējās koalīcijas partijām. Pieminētās problēmas, protams, ir ļoti sarežģītas un nav risināmas ar plakaniem lozungiem, tam ir nepieciešama gudra un izlēmīga rīcība. Atslēgas vārds – izlēmīga. Tagad, šogad un nevis ... kaut kad. Kaut kad būs par vēlu. Mums visiem.
avoti:
1. TVNET: Taivāns: "Eiropiešiem nav bioloģiskā spēka, lai turētos pretī islāmam"
2. UN - World Population Prospects The 2015 Revision. Key Findings and Advance Tables
3. The New York Times: A Mass Migration Crisis, and It May Yet Get Worse
4. It is too late for sustainable development – World renowned Dennis Meadows explains why