Murnieks6102
Foto: Privātais arhīvs
Ko darīt, lai reformas izglītībā nestu labumu gan skolēniem, gan Latvijas valstij? Īsi sakot: 1) reformu koncepcija ir jāpamato, 2) jāiesaista labākie ekspertus, tai skaitā no pedagogu profesionālajām organizācijām. Bez pedagogu atbalsta reforma nevar sekmīgi īstenoties!

Jaungada apsveikumā ministru prezidents M. Kučinskis teica, ka Latvijas skolēnu sasniegumi ir pasaules valstu vidējā līmenī, ar to pamatojot reformu nepieciešamību vispārējā izglītībā. Apgalvojums – maldīgs! Īstenībā Latvija ir 70 attīstītāko OECD[i] organizācijas dalībvalstu vidū (pētījumos iekļautajās izglītības jomās)[ii]. Tas nozīmē, ka visu pasaules valstu (kopā ap 200) vidū, mēs noslēdzam labāko valstu sestdaļu. Gribētos pateikties par to visiem tiem skolotājiem, kuri godprātīgi ir centušies skolēnu sasniegumu līmeni paaugstināt, neraugoties uz pārpratumiem jaunajā atalgojuma sistēmā, haotiskajām ierēdņu darbībām iepriekšējo izglītības ministru laikā un neskaidrībām pašreizējā izglītības satura reformā!

Vai tādēļ, ka reitingos turamies OECD valstu vidū, reformas ir liekas? Protams, nē! Reformas ir vēlamas! Jebkura samierināšanās ar esošo stāvokli jau ir solis atpakaļ. Reformas izglītības saturā ir iespējamas, jo tām beidzot arī rasts visai pieklājīgs finansējums (13 960 884 EUR). Tā ir atšķirība no iepriekšējām reizēm, kad, izmainot izglītības saturu (standartus, programmas), faktiski netika pilnvērtīgi nodrošināts tā praktiskais īstenojums (mācību līdzekļu izstrāde un pedagogu izglītošana).

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!