Dainis Lemešonoks: Brāļi Gudroni & 'zaļā' omerta  (13)

Zvērināta advokāta Ginta Vilgerta birojs citu pakalpojumu* starpā palīdzēja Valsts vides dienestam (VVD) izstrādāt prasības sarunu procedūrai, kurā tiek noteikts iespējamais Inčukalna gudrona dīķu sakopējs.

Viņa brālis Jānis Vilgerts – kuram piederošā un kura vadītā akciju sabiedrība BAO kopā ar SIA Eko osta veido uz sanācijas darbiem pretendējošo pilnsabiedrību Inčukalns Eko – patlaban šķiet pilnīgi "nolemts uzvarai".

***

Pilnsabiedrību veidojošie uzņēmumi neapstrīdami ir iekrājuši lielu pieredzi vides piesārņojuma sakopšanā, tiem abiem ir jau nācies strādāt ar sērskābo gudronu. Turklāt Jānis Vilgerts guva arī politiski administratīvu rūdījumu no 2002. līdz 2006. gadam strādājot par parlamentāro sekretāru Raimonda Vējoņa vadītajā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (vēlāk Vides ministrijā).

Tieši šis amats viņu ieveda AS BAO, jo politiķis sākotnēji tajā tikai pārstāvēja valstij piederošās akcijas, ieņemot valdes priekšsēdētāja posteni. Tas rada asociācijas ar krietni vērienīgāku procesu pirms ceturtdaļgadsimta, kad lauksaimniecības ministra vietnieks nodeva sev privatizēšanai vairākus pārtikas nozares uzņēmumus. Īpaši tādēļ, ka Vilgertu agrāk piesauca saistībā ar Andra Šķēles ģimenes interesēm atkritumu utilizācijas biznesā.

To, ka Jānis Vilgerts vides ierēdniecībai šķiet "savējāks" nekā citi nozares pārstāvji, apliecina arī AS BAO un valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs slēgtais dāsnais līgums, iznomājot privātfirmai ēkas un zemi Dobeles novada Gardenē "darbībām ar bīstamiem atkritumiem" (līguma nr. LVGMC2017/3, 19.01.2017).

Par būvju kompleksu vairāk ka 2,3 tūkstošu kv.m apjomā un par 36 tūkstošiem kv.m zemes BAO ir jāmaksā (ar ierēķinātu PVN) 1012,50 eiro mēnesī. Šādas tam "nepienākošās" devības aizkaitinātais konkurents iesniedza sūdzību KNAB un izteica aizdomas par amatpersonu piekukuļošanu: par kvadrātmetru zemes (būves nerēķinot vispār) tiek prasīti 2,3 centi mēnesī!

Līgums ir spēkā tikai uz vienu gadu (gan ar tiesībām pagarināt), kas šķiet absurdi tik komplicētā biznesā. Taču tādējādi to bija iespējams noslēgt bez VSIA dalībnieku sapulces sasaukšanas, tikai ar valdes akceptu. Turklāt tas izdarīts praktiski slepeni, bez jebkādas izsoles vai iepirkuma formalitātēm. (LVĢMC vienīgais dalībnieks ir VARAM, un skaidrs, ka tās pārstāvei šajā kapitālsabiedrībā – ministrijas valsts sekretāra vietniecei vides aizsardzības jautājumos Aldai Ozolai – diez vai gribētos tik klaji bāzt galvu cilpā.)

***

Taču diez vai šāda pretimnākšana Vilgertam un BAO tika sarīkota tikai par skaistām acīm, vecas draudzības vārdā. LVĢMC, tāpat kā VVD, ir VARAM pakļautības institūcijas – abas darbojas vienā sistēmā, īsteno vienu politiku.

Iespējams, tādā veidā uzņēmumam ir piešķirta kompensācija par apņemšanos delikāti izpalīdzēt VVD un tā vadītājai Ingai Koļegovai – paveikt Inčukalna dīķu "taupīgu" sanāciju, nelokāmi iekļaujoties viņas strikti atvēlētajā 25 miljonu budžetā. Pat ja tas izsauktu sabiedrības sašutumu, ja/kad atklātos, ka ekonomija tiek panākta ar visai ekstravagantām metodēm.

Atbilstoši ES normatīviem (direktīvas Nr.1999/31/EK 5.pants), dīķu piesārņojums – sērskābais gudrons (un ar to piesūkusies grunts) kopā ar tajā izšķīdinātām vai ietvertām nezināmām vielām – ir ieskaitāms to atkritumu kategorijās, kuru apglabāšana poligonos nav pieļaujama.

Tāpēc Inčukalna sanācijas darbu pirmajā posmā (ko līdz 2015. gada vasarai veica Skonto būve) savāktais gudrons tika īpaši apstrādāts un pilnībā sadedzināts piemērotā kurtuvē – sākotnēji cementa krāsnī Brocēnos. Pēc tam, kad apjomi kļuva tai pārāk lieli, piesārņojumu nācās likvidēt speciālā Vācijas uzņēmumā.

Tālais ceļš ļoti sadārdzināja sanācijas darbus, izsaucot neapmierinātību taupīgajā VVD ģenerāldirektorē. Viņa vēlas tajos izmantot tikai un vienīgi ES fondu atmaksātu naudu un tās saņemšanai nepieciešamo valsts līdzfinansējumu, ne centa vairāk.

Turklāt Skonto būve sāka uzstāt, ka no dīķiem izsmeļamā gudrona daudzums (un tā ķīmiskais sastāvs) ir lielāks (un agresīvāks) nekā apgalvoja VVD, un prasīt papildus samaksu par papildus darbu – panākot tikai lauztu līgumu un lēnu tiesāšanos ar valsti.

Uzņēmums braši pastāv uz savu taisnību, taču, iespējams, pateicoties Vilgerta advokātu biroja prasmēm, tiesas spriedums tiks nolasīts vien tad, kad Koļegova jau būs "pieņēmusi jaunus izaicinājumus" vai pensionējusies.

Tagad kā sadedzināšanai pilnīgi adekvātu risinājumu VVD paredz veikt tikai gudrona aizvākšanu no Inčukalna, to "pagaidām" kaut kur noglabājot. Iespējams, pamatojot ES direktīvu pārkāpjošu rīcību ar draudīgi skanošu "forsmažoru". Piemēram, atdzīvinot sabiedrībā agrākās bailes, ka gudrons var ar gruntsūdeņiem iekļūt Gaujā, saindējot upi un Rīgas līci.

Vēl vairāk – rodas bažas, ka papildus teritorija Gardenē tiek piešķirta, lai tieši tur Inčukalns EKO uzglabātu piesārņojumu, ko labākajā gadījumā pamazām nokurinātu Brocēnos. (Kā cita iespējama uzglabātuve tiek minēts LVĢMC pārvaldītais Zebrenes bīstamo atkritumu poligons.) Tādēļ pilnsabiedrība arī var tik daudz nesatraukties par to, kādi ir savācamā gudrona reālie apjomi un kā tai iekļauties strikti noteiktajā budžetā.

***

Klaja radu būšana, neskaidrība par to, kas notiks ar dīķos izsmelto gudronu, un visas citas dīvainības ir vairāk nekā pieklājīgs pamats skandālam. Tikai – kam šodien būtu vēlme & dūša to sacelt?

Pavisam noteikti – ne jau Latvijas Zaļajai partijai. Un vienalga, ka tā noteikti joprojām nevar piedot Vienotībai, Nacionālajai apvienībai un, protams, Zatlerpartijai 2011. gada oktobrī veikto "izdzīšanu no paradīzes". Tad partija tika šķirta no savas dzimtmuižas – Raimonda Vējoņa deviņus gadus virsvadītās Vides ministrijas/VARAM.

Taču LZP šķiet pēc kongresa pilnībā ieslīgusi savās iekšējās, "skeleta", problēmās. Turklāt iemauktus partijai uzliek ZZS klajās bailes par Māra Kučinska valdības stabilitāti: šķiet, visas lielmutības kvotas "zaļie" jau ir iztērējuši, skaļi pasapņojot par izglītības nozares politiskās vadības pārņemšanu.

Vēl mazāk cerību būtu sagaidīt, ka dūres vicinātu kāda nevalstiska organizācija, kas specializējās "zaļajā domāšanā". Vai to, ka sanācijas dīvainības sāktu apcerēt, piemēram, LTV demonstrētais raidījums Vides fakti.

Par to jau sen būs parūpējusies vēl kāda VARAM pakļautības struktūra – Latvijas vides aizsardzības fonda administrācija ar saviem tradicionālajiem piešķīrumiem dažādiem projektiem. Gan organizētie dabas draugi, gan respektabli mediji tai acīmredzami "ēd no rokas". Nupat ir izsludināts jaunākais līdzekļu piešķīrums.

Neviens nekož rokā, kas to baro, un Latvijas vides politikā ir iesakņojusies omerta – klusēšanas zvērests. Vēl vairāk, piebaroto dabas draugu padevība politiskajai varai nodrošina to, ka līdz šim Inčukalna dīķi tika sabiedrības apziņā pavisam apzināti mazsvarīgoti, mūsu uzmanībā atspiesti projām no fokusa uz perifēriju. Jezga par gudronu tiks sacelta, ja/kad to savajadzēsies Koļegovai.

***

Šomēnes rīkotajā pētījuma ''Baltic Media Health Check'' apspriešanā tika apcerēta triju valstu mediju un žurnālistikas nākotne (stipri apokaliptiskos toņos – reklāmas nestā peļņa arvien jūtamāk sarūk). Tajā Bauskas Dzīves galvenā redaktore Anita Rozentāle sašutusi apcerēja Satiksmes ministrijas piedāvājumu reģionālo laikrakstu "informatīvam projektam": varas atalgotiem medijiem vajagot rakstīt, ka autoceļus bojā neapzinīgie braucēji, bet ceļu būves un remontu politika ir pareiza un nemaldīga.

Žurnāliste kategoriski paziņoja, ka nevēlas ar kaut ko tādu nodarboties. Taču kas gan traucēs SM vērsties ar šo piedāvājumu, piemēram, pie BDz sīvākā konkurenta – pašvaldības izdevuma?

Kultūras ministrijas mediju politikas nodaļas vadītājs Roberts Putnis nupat paziņoja, ka mediju pieteikšanās valstiskam atbalstam ir pieckārt apjomīgāka nekā Kultūrkapitāla fonda mediju atbalsta programmas piedāvājums – nepilns pusmiljons eiro. Cik daudzi no prasītājiem jau ir morāli nobrieduši neapstrīdēt un pat slavēt valsts kultūrpolitiku?

Tā valsts "sakārto" attiecības ar medijiem un "pilsoniskās sabiedrības priekšstāvjiem". Es patlaban jūtos esam krancis, kas aizsmacis aprej garām vienaldzīgi aizslīdošo karavānu ar gudrona kravu. Uz Zebreni, uz Gardeni?

------

* Vilgerta birojs pārstāv VVD arī tiesas prāvā ar Skonto Būvi (no biroja mājaslapas, skat. "Pieredze"):

"Juridiskās palīdzības nodrošināšana Valsts vides dienestam saistībā ar publiskā iepirkuma procedūras organizēšanu Eiropas Savienības finansētā sanācijas projektā par sērskābā gudrona piesārņotu vietu attīrīšanu, kura ietvaros tika lauzts līgums ar iepriekš piesaistīto sanācijas darbu veicēju. Vilgerts pārstāv Valsts vides dienestu visos jautājumos, kas saistīti ar FIDIC līguma izbeigšanu, kā arī ar to turpmāk saistītajiem strīdiem. Strīdu aptuvenā vērtība ir vairāki miljoni eiro."