zelts dimanti
Foto: Shutterstock
Jau pāris nedēļas dažādas organizācijas un sabiedrībā zināmi cilvēki komentē iecerētās nodokļu reformas iespējamās sekas un norāda uz tās stiprajām pusēm un trūkumiem.

Nupat NRA Viedokļu slejā ģeogrāfijas zinātņu doktors Juris Paiders ir izteicies, ka šī reforma ir nevienlīdzības veicināšanas reforma, savukārt LTV1 raidījumā 1:1 ekonomikas zinātņu doktors Vjačeslavs Dombrovskis norādīja, ka nevienlīdzības mazināšana neesot primārais mērķis un varēja saprast, ka viņš uzskata, ka iedzīvotāju ienākumi uzlabosies paši no sevis, ja labāk sekmēsies uzņēmumiem. Kā socioloģes, kuras pēta nevienlīdzību un tās mazināšanas iespējas, kā arī dažādu valstu labklājības modeļus un nevienlīdzības mazināšanas instrumentus, vēlamies īsi komentēt iecerētās nodokļu politikas kritisko lomu sociālā taisnīguma nodrošināšanā. Samērīga nodokļu politika ne tikai uzlabo valsts konkurētspēju un sekmē nodokļu ieņēmumus, bet arī uzlabo iedzīvotāju dzīves kvalitāti un stiprina sajūtu, ka valsts ir taisnīga.

Nodokļu politikas stratēģijas otrais mērķis ir nevienlīdzības mazināšana. Tā tas tiek deklarēts un tas labi saskan ar Latvijas Nacionālajā attīstības plānā un Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā izvirzītiem mērķiem. Jau gadiem ilgi Latvijā ir viens no visaugstākajiem ienākumu nevienlīdzības rādītājiem Eiropas Savienībā (ES) un starptautiski tas neizskatās pārāk glīti – valdībai uz to norāda gan Pasaules Banka, gan OECD vadība, gan ES eksperti. Latvijas iedzīvotāji gan šķietami ar to ir samierinājušies un skaļi neprotestē, daži tūkstoši katru gadu vienkārši aizbrauc. Jautājums ir par to, vai nodokļu reformas deklarētie un visnotaļ pareizie mērķi ir sasniedzami ar iecerētajiem paņēmieniem? Te gribas piekrist Paideram, ka lielākie ieguvēji no šādas reformas būs tieši lielo algu saņēmēji.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!