Likmes, kas tiek liktas uz Kučinska valdības nodokļu reformu, sāk strauji celties.
Tā jau vairs nav vienas ministres iniciatīva, jo pagājušajā nedēļā spēlē skaidri un nepārprotami iesaistījies pats valdības vadītājs. Viņš norādīja, ka "nodokļu reformai jāsāk darboties 2018. gada 1. janvārī". Savu reputāciju nodokļu reformā ieguldīja arī Latvijas Bankas vadītājs Ilmārs Rimšēvičs, kurš uzsvēra, ka iecerētā nodokļu reforma pacels IKP ikgadējo izaugsmi par vienu procenta punktu gadā periodā līdz 2021. gadam, kas ievērojams temps. Viņš arī norādīja, ka nodokļu reformas vārdā var samierināties ar budžeta deficītu līdz 2%![1]
Nodokļu reforma faktiski ir kļuvusi par Kučinska valdības galveno, redzamāko, konkrētāko reformu. Ja šī reforma izgāzīsies, uzreiz radīsies jautājums – vai šai valdībai ir morālas tiesības turpināt savu darbu?