Nerunāsim par seksu sendienās, kad cilvēkiem bija pienākums būt lieciniekiem karaļa kāzu naktij un sifiliss plosīja zemniekus un pāvestus kā līdzīgus, runāsim par mūsdienām. Mēs dzīvojam īpatnējā laikā, kad privātā dzīve nav reglamentēta, sekss ir industrializēts, bet joprojām sabiedrībā pastāv vairāki Tabu. Piemēram var minēt regulāri notiekošos bērnu skaistumkonkursus, kur bērnu vecāki labprātīgi piešķir saviem bērniem atribūtus, kas ir saistāmi ar dzimumbriedumu, bet tajā pašā laikā pedofilija sabiedrībā ir ļoti nosodīta. Nez, kāds viedoklis par šīm tēmām ir tādiem tikumības un tradicionālas ģimenes sargiem kā baznīcai, Asociācijai ģimene vai Jūlijai Stepaņenko?
Runājot par Jūliju Stepaņenko, pēdējā ziņa, kur figurēja viņas vārds, spilgti nodemonstrēja, ka viņa nestāv kādu universālu morāles vērtību sardzē, bet kādu konkrētu personu vai personu grupu savtīgajās interesēs. Runa ir par grozījumiem likumā, kas aizliegtu cirkā izmantot dzīvniekus (izņemot homo sapiens). Jūlijas Stepaņenko iniciatīva bija atļaut izmantot tikai nebrīvē dzimušos dzīvniekus, kas nozīmē, ka viss paliek tieši tā, kā tas bija līdz šim. Taču, ja Jūlija Stepaņenko uzskata, ka cilvēku izklaides nolūkā drīkst izmantot dzīvniekus, vai tas nozīmē, ka viņa atbalsta arī zoofiliju?
Redzat, starp cilvēkiem pastāv vienošanās, ka otru cilvēku fiziski un seksuāli aizskart drīkst tikai ar visu iesaistīto pušu piekrišanu, šī vienošanās ir ierakstīta Krimināllikumā. Cilvēkiem ar dzīvniekiem nav šādas vienošanās, jo dzīvnieki paši nespēj noformulēt savas domas vai pārstāvēt sevi tiesā. Ir cilvēki, kas cenšas panākt, ka dzīvnieku dzīves kvalitāti sargā valsts, jo nav neviena universāla likuma, kas liegtu cilvēkam nogalināt aitu vai Jāņu naktī to kārtīgi izmīlēt. Galu galā gaļas un piena iegūšanas industrija ir balstīta uz buļļu spermas iegūšanu un govju mākslīgo apaugļošanu, kas pēc savas būtības jau ir seksuāla rakstura akts starp cilvēku un dzīvnieku.