Nerunāsim par seksu sendienās, kad cilvēkiem bija pienākums būt lieciniekiem karaļa kāzu naktij un sifiliss plosīja zemniekus un pāvestus kā līdzīgus, runāsim par mūsdienām. Mēs dzīvojam īpatnējā laikā, kad privātā dzīve nav reglamentēta, sekss ir industrializēts, bet joprojām sabiedrībā pastāv vairāki Tabu. Piemēram var minēt regulāri notiekošos bērnu skaistumkonkursus, kur bērnu vecāki labprātīgi piešķir saviem bērniem atribūtus, kas ir saistāmi ar dzimumbriedumu, bet tajā pašā laikā pedofilija sabiedrībā ir ļoti nosodīta. Nez, kāds viedoklis par šīm tēmām ir tādiem tikumības un tradicionālas ģimenes sargiem kā baznīcai, Asociācijai ģimene vai Jūlijai Stepaņenko?
Runājot par Jūliju Stepaņenko, pēdējā ziņa, kur figurēja viņas vārds, spilgti nodemonstrēja, ka viņa nestāv kādu universālu morāles vērtību sardzē, bet kādu konkrētu personu vai personu grupu savtīgajās interesēs. Runa ir par grozījumiem likumā, kas aizliegtu cirkā izmantot dzīvniekus (izņemot homo sapiens). Jūlijas Stepaņenko iniciatīva bija atļaut izmantot tikai nebrīvē dzimušos dzīvniekus, kas nozīmē, ka viss paliek tieši tā, kā tas bija līdz šim. Taču, ja Jūlija Stepaņenko uzskata, ka cilvēku izklaides nolūkā drīkst izmantot dzīvniekus, vai tas nozīmē, ka viņa atbalsta arī zoofiliju?
Redzat, starp cilvēkiem pastāv vienošanās, ka otru cilvēku fiziski un seksuāli aizskart drīkst tikai ar visu iesaistīto pušu piekrišanu, šī vienošanās ir ierakstīta Krimināllikumā. Cilvēkiem ar dzīvniekiem nav šādas vienošanās, jo dzīvnieki paši nespēj noformulēt savas domas vai pārstāvēt sevi tiesā. Ir cilvēki, kas cenšas panākt, ka dzīvnieku dzīves kvalitāti sargā valsts, jo nav neviena universāla likuma, kas liegtu cilvēkam nogalināt aitu vai Jāņu naktī to kārtīgi izmīlēt. Galu galā gaļas un piena iegūšanas industrija ir balstīta uz buļļu spermas iegūšanu un govju mākslīgo apaugļošanu, kas pēc savas būtības jau ir seksuāla rakstura akts starp cilvēku un dzīvnieku.
Protams, augstāk minētie tikumības un dzīvesziņas sargsuņi apgalvos, ka vēlmei skatīties uz eksotiskiem dzīvniekiem nav nekāda sakara ar zoofiliju, bet cirks ir vieta kur divas stundas izklaidēt savus bērnus un pievilkt pilnas plaušas ar kūtsmēslu smaku. Skaidrs, ka ir cilvēki, kurus nekad nav interesējušas dzīvnieku tiesības. Kāpēc lai viņi pēkšņi sāktu uztraukties? Ir taču ērti vest savas atvases uz cirku un zoodārzu, ignorēt norādes par aizliegumu barot dzīvniekus, pat, ja tā rezultātā iet bojā jaundzimušais jērs – jērs taču tāpat ir gaļas dzīvnieks, un lācis uz velosipēda arī nav nekas neparasts, jo lāči uz velosipēdiem ir braukājuši arī viņu bērnībā. Konservatīvie cilvēki nemīl pārmaiņas, tas tad arī ir Jūlijas Stepaņenko darbības lauciņš.
Seksa tēma ir konservatīvas vides Ahileja papēdis. Ne velti atsevišķi baznīckungi, Asociācija ģimene un bēdīgi slavenā Stepaņenko kundze cenšas pasargāt cilvēkus no šīs tēmas pat tādā mērā, kā cenšoties aizliegt izglītības iestādēs pasniegt seksuālo audzināšanu. Ja domājat, ka baznīcai ir viss skaidrs par seksu, tad pamēģiniet uzdot ortodoksālam kristietim sekojošus jautājumus: kāpēc Dievs izvēlējās savu dēlu radīt ar laulātu sievieti? Vai tas, ka Marija bija laulāta, bet joprojām jaunava, nozīmēja, ka viņa nebija piepildījusi savu sievas pienākumu kāzu naktī, vai viņa nebija sasniegusi tam laikam atļautu seksa vecumu? Vai pēc Jēzus dzemdībām Jāzeps beidzot varēja puļķēt Marijas klēpi? Prognozēju, ka šādi jautājumi tiks uztverti kā centieni apšaubīt visu reliģiju.
Sekss nav tikai baudas avots un bēbīšu radīšanas veids, tas ir arī sociālā statusa un varas indikators. Cilvēki kā seksuāli aktīvas būtnes katru dienu konkurē savā starpā, un amats, skaistumkopšanas procedūras un dažādi aksesuāri ir palīglīdzekļi, kas izceļ vai pastiprina to seksuālo iekārojamību. Laulība ir cilvēku radīts līgums, kas nofiksē īpašumtiesības uz konkrēto partneri. Laulātu vai vienkārši seksuāli aktīvu partneru vidū pastāv konkrēta seksuālā dinamika – viens no partneriem allaž būs dominējošais. Apliecināt, ka ģimene ar vecākiem un bērniem sastāv no seksuāli aktīvām personām, nozīmē atzīt, ka starp tās locekļiem darbojas seksuālās varas dinamika, un, piemēram, dēls ir uzskatāms par konkurentu tēvam. Nav vērts atgādināt par Edipa un Elektras kompleksiem, kad bērni par daudz pieķeras kādam no vecākiem. Jums šķiet, ka Marijas Magdalēnas vārds bija nejaušība? Šī seksuālās varas dinamika ģimenē neizbēgami noved pie vēl viena Tabu – incesta.
Incests ir īpatnējs tabu, jo no morāles skatupunkta nav nekādu problēmu diviem cilvēkiem ar abpusēju piekrišanu seksuāli apmierināt vienam otru. Vienīgais pamatotais arguments pret attiecībām starp asinsradiniekiem ir paaugstināts risks radīt pēcnācējus ar iedzimtām veselības problēmām, jo veselības problēmas sagādā ciešanas, bet ciešanu sagādāšana ir amorāla (izņemot gadījumus, kad ciešanas tiek nodarītas dzīvniekiem, kā uzskata Jūlija). Ja nepastāvētu dogmatiskas pretenzijas pret incestu, pat Asociācijai ģimene un Jūlijai Stepaņenko nāktos piekrist, ka līdz ar kontracepcijas radīšanu laulībai starp brāli un māsu, vai starp tēvu un meitu, bija jākļūst uzskatāmai par normālu.
Bet, ja par amorālu uzskatāma pēcnācēju radīšana starp ļoti tuviem gēniem, tad vismorālākā būtu pēcnācēju radīšana starp maksimāli atšķirīgiem gēniem. Teorētiski visieteicamākā rīcība latviešu bāliņam, kas ir apņēmies "iestādīt savu ozolu", būtu melnādainas vai orientālas daiļavas lūkošana aiz trejdeviņām jūrām un kalniem. Mēs gan nekur nemanām aicinājumus braukt meņģēties uz Čīli vai Ekvatoriālo Gvineju. Var jau būt, ka neesmu pareizi uztvēris tos plakātus Rīgas ielās ar uzrakstu "Ķīna". Realitātē ir pretēja situācija – konservatīvi ļautiņi mūs tieši biedē ar globalizāciju un melnajiem puišiem, kas braucot pie mūsu meitenēm. Izklausās, ka viņi tieši grib, lai māsiņ' sēžas brāļa kamanās. Hmmm...
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!