aris jansons
Foto: Privātais arhīvs
Francija ir piedzīvojusi īpatnākās un grūtāk prognozējamās vēlēšanas daudzu gadu laikā. Sabiedrība ir polarizēta, bet nogurdinātie vēlētāji, kuriem apriebusies politika, ir atgrūduši sociālistus un republikāņus – divas spēcīgākās partijas, kuru kandidāti pēc vēlēšanām tradicionāli mēdza ievākties Elizejas pilī.

Ir aizvadītas vēlēšanas, kurās franči lēma ne vien par nākamo prezidentu, bet arī parādīja, cik ļoti ir neapmierināti ar stāvokli valstī un pašreizējo politisko kārtību.

Uz finiša līnijas bija nostājušies divu leģitīmu pozīciju pārstāvji: atvērtības, globalizācijas un kapitāla proeiropeiskais aizstāvis un franču identitātes aizstāvības un sekulārisma sekotāja. Valsts vairs nav dalījusies kreisajos un labējos, bet tajos, kas ir par "vispirms – Francija" un tajos, kas ir par Franciju vienotajā Eiropā. Marina Lepēna vai Emanuels Makrons – neviens netika vērtēts kā ideāls kandidāts un iespējams, daudzu franču redzējumā balsojumā bija jāizdara mazākā ļaunuma izvēle. Vēsturē jaunākais valsts prezidents (39 gadi) vai pirmā prezidente sieviete.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!