Foto: AFP/Scanpix
Kamēr Krievija Otrā pasaules kara noslēguma atzīmēšanu izmanto patriotisma veicināšanai un politisko mērķu sasniegšanai, Latvijā notikumi ap šo vēstures šķirkli pamatoti tiek uzskatīti par vienu no divkopienu sabiedrības balstiem un uzturētājiem. Un noteicošās atšķirības nav meklējamas faktā, ka Krievija un tās tradīcijas nesēji kara noslēgumu svin 9. maijā, bet Latvijā un citur Eiropā atzīmē 8. maiju.

Rietumvalstu vēsturnieku historiogrāfijā pieņemts uzskatīt, ka Otrais pasaules karš Eiropā noslēdzās 1945.gada 8.maijā – tā gada 7. maijā ģenerālpulkvedis Alfrēds Jodls Vācijas Bruņoto spēku "Wehrmacht" virspavēlniecības vārdā Reimsā (Francijā) parakstīja Vācijas bezierunu kapitulāciju Sabiedrotajiem, kas stājās spēkā 8. maija vakarā.

Šo bezierunu kapitulāciju parakstīja arī PSRS pārstāvis ģenerālmajors Ivans Susloparovs, tomēr Kremlis Reimsā parakstīto kapitulācijas aktu noraidīja, atzīmējot, ka I. Susloparovs nebija saņēmis Maskavas pilnvaras šāda līguma parakstīšanai. Vairums vēsturnieku atzīst, ka PSRS līdera Josifa Staļina neapmierinātība ar Reimsā parakstīto līgumu bija saistīta ar viņa vēlmi nacionālsociālistiskās Vācijas bezierunu kapitulāciju padarīt par PSRS uzvaras triumfu, tādējādi akcentējot tās vadošo lomu Vācijas sakāvē (jāatzīmē arī tas, ka Reimsā parakstītais Vācijas bezierunu kapitulācijas akts tika izstrādāts tikai angļu un vācu valodā). Šī iemesla dēļ 1945. gada 8. maijā PSRS maršals Georgijs Žukovs kā PSRS pārstāvis un "Wehrmacht" Ģenerālštāba priekšnieks feldmaršals Vilhelms Kaitels kā viens no Vācijas pārstāvjiem parakstīja jaunu līgumu par Vācijas bezierunu kapitulāciju. Līgums tika parakstīts 1945. gada 8. maijā plkst. 22:43 pēc Centrāleiropas laika, bet pēc Maskavas laika – 9. maijā plkst. 00:43.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!