Jāsaprot, ka sociālā riska ģimenes mēdz būt ļoti dažādas. Ir krīzes situācijas, kuru rezultātā visnotaļ normāla kopiena pēkšņi kļūst par sociālā riska ģimeni. Nelaimes gadījums, slimība, zaudēts darbs – iemeslu netrūkst. Taču nav mazums ģimeņu, kur vecāki ir postošu atkarību varā un tāpēc nav spējīgi parūpēties par savām atvasēm. Katra nākamā tiek uztverta kā traucēklis uzdzīvei.
Ikvienas sievietes tiesības ir pašai plānot savu bērnu skaitu. Tās nepiepildās brīžos, kad viņai jāizvēlas vai veikalā iegādāties makaronu paku jau esošiem četriem vai pieciem bērniem vai doties uz aptieku pēc kāda no kontraceptīvajiem līdzekļiem. Loģiski, ka priekšroku dos tam pirkumam, kas remdēs izsalkumu. Līdzīgi ar vīrieša domāšanu – ja jāizvēlas starp prezervatīviem vai cigaretēm, priekšroka tiks dota smēķiem.