Leta4141
Foto: LETA

Lēmums aizliegt tirgot stipro alu (virs 5,8 alkohola tilpuma procentiem) 2l plastmasas iepakojumā nu ir pieņemts. Varam uzskatīt, ka cīņa ar tautas nodzeršanos ar lētā gala dzērieniem ir atrisināta, taču tas ir tikai šķietams secinājums. Patiesībā "apinīšu-miezīšu" ražotāji ir lieliskā pozīcijā, jo spēkā šis aizliegums stāsies tikai pēc 3 gadiem.. Valsts, turpretim, ir atteikusies no reāliem ieņēmumiem, jo tieši 2L stiprais alus ir absolūts līderis pārdotā alkohola ziņā - 40% tilpuma izteiksmē.

Šķiet, ka par šādu risinājumu (2L aizliegumu) visi visu jau ir pateikuši - gan to, ka cilvēku paradumi nemainīsies un dzers tāpat, tikai mežos paliks vairāk atkritumu, un arī to, kādas fantastiskas grūtības sagaida alus ražotājus, nomainot tilpumus un etiķetes, utt. Viedokļi atkarīgi no tā, kādu amatu cilvēks ieņem un no kuras puses nauda ķešā birst. Pašam vai partijai.

Pirms vairākiem gadiem ierēdņi un amatpersonas vēl liekuļoja un centās iestāstīt, ka akcīzes celšana ir saistīta ar sabiedrības veselības uzlabošanu. Tagad vairs nē – visi paliek atklātāki un praktiski nav vairs citādākas versijas kā akcīze – tas ir stāsts par ieņēmumiem budžeta caurumu lāpīšanai. Šķita, ka ezīši miglā sajūt, kur migla ir plānāka un dodas uz gaismu!

Šķiet, ka itin drīz būtu iznākuši saules pielietā meža pļaviņā, bet nē! Pašā beidzamajā mirklī mazās kājiņas aizdimdina atpakaļ miglas vālos, un 2litreņu aizliegums ir nekas vairāk, kā "kārtējais pīrādziņš" jeb acu aizmālēšana, atsakoties no spēcīgas rīcības un zaudējot tos pašus nodokļus caurumu lāpīšanai.

Ideālā pasaulē, manuprāt, alkoholam vajadzētu vienu lineāru akcīzes nodokļa likmi - par vienu absolūtā spirta grādu būtu jāmaksā x naudiņas. Jo ir taču vienalga, no kā cilvēks ir iereibis vai piedzēries, vai ārstējas. Šāda, vienota likme, būtu arī viegli administrējama.

Skaidrs, ka līdz šādai izpratnei garš ceļš vēl ejams. Pašlaik tuvāk apziņas virspusei varētu būt koncepcija par likmes gradāciju. Piemēram, alkohols (jā, alkohols jeb spirta saturs, nevis alus, vīns, sidrs, spirts, starpprodukti, subprodukti, utt. katrs atsevišķi) līdz 5,8%, 5,8-14%, utt. par gradāciju, protams, var diskutēt.

Ja valdošie būtu pieņēmuši nevis aizliegumu, bet likmes paaugstināšanu alum ar alkohola saturu virs 5,8%, tad būtu nošauti divi zaķi vienlaicīgi, proti – samazinātos lētā alus patēriņš, vienlaicīgi valstij ieņemot vairāk – ilustrēju ar aprēķinu:

1. Sekojot Igaunijas modelim, kurā pašreizējā akcīzes attiecība vieglais pret stipro ir 1:1,5, 2L "Miezīša-Apinīša" cena plauktā pieaugtu par 0,90 EUR un pieņemot, ka realizācija šajā gadījumā (hipotētiski) nokristos par 15%, valsts vienalga ieņemtu par 32 miljonus eiro vairāk nekā pie esošās likmju attiecības. Trijos gados tie ir teju 100 miljoni!

2. Paaugstinot jeb tuvinot alus akcīzes likmi Eiropas vidējai proporcijai, proti alus pret stipro alkoholu attiecībā 1: 2, - cena plauktā 2l tilpumam tā pašam "miezītim - apinītim" pieaugtu par 0,40 EUR un arī pieņemot, ka iestātos 10% pārdošanas kritums, šāda akcīzes izlīdzināšana valstij ienestu gadā papildus 15 miljonus eiro.

Vai tas ir daudz vai maz - lai spriež katrs pats, lūkojoties savā maciņā. Skaidrs ir viens – valdība izvēlējas nepaņemt šo naudu.

Un kā jau ierēdniecība ir pierādījusi - dzeram arvien vairāk (dažādu ministriju "šausmu stāsti-aprēķini"), tātad šādas vieglo dzērienu akcīzes gradācijas jaunievedums tikai palielinātu budžeta ieņēmumus jeb nosmeltu krējumu no vēl nenosmeltā vislielākā tirgus segmenta. ...Tomēr mazās kājeles aizdimdināja prom no saules atpakaļ miglā... un ieviesa aizliegumu nevis ieņēmumus.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!