Krievijas "zaļie cilvēciņi" Krimā, Luganskā un Doņeckā neieradās gluži tukšā vietā. Viņus jau gaidīja kolaboracionistu tīklojumi. Šīs organizācijas bija sagatavojušas augsni – rūpējušies, lai Krievijas TV propaganda varētu gadiem netraucēti plosīties, reāli pastāvētu divvalodība. Pirms tam savu melno darbu bija paveikuši rafinēti smadzeņu skalotāji.
Šobrīd šajās Krievijas faktiski okupētajās teritorijās – Luganskā un Doņeckā – aktīvi tiek veidota mākslīga vietējā "valstiskā" identitāte. Tiek zīmēti jauni karogi, simboli, cilvēkus apstrādā masīva propaganda, viss ukrainiskais nostumts malā, piederība Krievijai tiek uzsvērta kā "vēsturisks taisnīgums".
Ejot pa Rīgas ielām arī nevilšus pārņem sajūta, ka atrodies kādā citā valstī. Īpaši tas jūtams priekšvēlēšanu drudža laikā – dominē Ušakova un Amerika iecienītās, tā dēvētās Rīgas krāsas –zilais un baltais. Visur, kur vien iespējams virs pašvaldības iestādēm izkarināti zili baltie karogi, te vienā, te otrā Rīgas vietā parādās izcūkotā Rīgas robežzīme, kur garumzīmes vietā uzsprausta zili - baltā mazmājiņas sirsniņa.
Rīgas simbolika acīmredzami netiek lietota cieņpilni vienlīdzīgi kopā ar Latvijas valsts krāsām. Zili - baltie simboli nomāc, dominē. Jūtams, ka tiek aktīvi veidota kaut kāda īpaša Rīgas "identitāte," kas atrauta no Latvijas simboliem, piederības sajūtas. Protams, neviens nepierādīs, cik ļoti apzināta ir šī rīcība. Tomēr zili - baltās noskaņas jau gadiem ir deldējušas, mazinājušas, ar savu masu šķīdinājušas Latvijas nacionālās noskaņas un sarkanbaltsarkanās krāsas.
Līdzīgi var teikt par divvalodību – ar klaju Rīgas vadības atbalstu reālā divvalodība pilsētā ir izpletusies faktiski nekontrolēti. Protams, tam ir acīmredzami mērķi – mazināt nepieciešamību apgūt, zināt valsts valodu. Tas kalpo uzreiz Saskaņas vairākiem mērķiem – sašķelta sabiedrība ir viņu varas pamats, cilvēki, kuri slikti vai vispār nesaprot latviešu valodu, spiesti dzīvot Krievijas informatīvajā telpā un faktiski bezcerīgi iekodēti propagandas klišejās.
Varbūt ne tik brutālā veidā, kā tas notika Luganskā vai Doņeckā, bet būtībā zili - baltie partneri Ušakovs un Ameriks Rīgā ir metodiski veidojuši to pašu augsni, kas Krievijas leļļu režīmiem tika sagatavota Doņeckā un Luganskā. Interesanti, ka visas iespējamās iestādes, kas izveidotas cīņai pret Krievijas hibrīdkara diversantiem Rīgā šo līdzību izliekas neredzam. Nonāk pat tik tālu, ka NATO izcilības centra STRATCOM vadoši darbinieki burtiski atkārto Kremļa propagandas klišejas un apkārtējie kolektīvi izliekas nesaprotam, kas notiek. (Šādus un līdzīgus signālus jau tradicionāli ignorē Saeimas Nacionālās drošības komisija, SAB, DP, attiecīgas NATO institūcijas, sabiedroto diplomāti.)
Par lienošās divvalodības postošajām sekām nopietni uztraucies vien Valsts Valodas centrs. Politiķi, kuri solījušies sargāt valodu, nacionālos simbolus, šķiet pārņemti ar kaut ko pavisam citu. Piemēram, saviesīgu čalošanu un saimniecisku sadarbību ar zili - balto tandēmu.
Protams, lai noturētu varu Rīgā un nākamgad iegūtu Saeimā, zili - baltajiem ir svarīga katra balss. Īpaši svarīgs mērķis ir latviešu naivo un lētticīgo vēlētāju daļa. Tādēļ Ušakovs intervijās cenšas lieki viņus neuztraukt, mazināt "Saskaņas" patieso saistību ar Kremļa režīmu. Šogad un, iespējams, nākamgad 9. maija svinībās saskaņieši tīši centīsies būt klusāki, neizrādīties ar kremļa iecienītajiem simboliem. Lai tiktu pie varas, viņi kādu laiku centīsies izlikties par "mēreniem sociāldemokrātiem", kuri uz Krieviju raugās "pragmatiski". Tam, protams, var noticēt tikai galēji naivie vai arī tādi, kuri par attiecīgi apmaksātu vietu pie siles ir gatavi noticēt visam.
Tai pašā laikā Ušakovs 19. maijā "Sestdienā" publicētājā intervijā neslēpj, ka, citējot: "Partijai ir visnotaļ lielas ambīcijas nostiprināt pozīcijas 2017. gadā ar pašvaldībām, lai 2018. gadā koalīcijas izveidošanu bez Saskaņas padarītu matemātiski neiespējamu." Un tad Ušakovs gatavs kļūt par premjeru - "ja partija tā lems."
Pavisam nesen man bija tikšanās ar lasītājiem Latgalē, Daugavpils novada Kalupē, tur cilvēki norūpējušies jautāja - kas Jums tur Rīgā notiek?! Burtiski nākamajā dienā bija līdzīga tikšanās Vidzemē, Mazsalacas bibliotēkā. Arī tur ļaudis man jautāja tieši to pašu – kas jums tur Rīgā notiek?!
Kas patiešām Rīgā notiek? Vismaz 100 000 katru gadu svin uzvaru pār nacismu un okupācijas režīma maiņu pēc Maskavas laika, pretēji referendumā paustajai tautas gribai – Rīgā faktiski tiek atjaunota divvalodība, krievu skolās skolēniem eksāmenos labākas sekmes ir svešvalodā – angļu valodā, nevis valsts valodā, jo ikdienā latviešu valodu viņi dzird maz un reti.
Rīga no sarkanbaltsarkanās Latvijas galvaspilsētas lēnām pārtop zili - balto Kremļa draugu perēkli. Simbolu nomaiņa notika arī Luganskā un Doņeckā. Tā ir nozīmīga augsnes sagatavošanas daļa vietā, kur iedēstīt Kremļa leļļu režīmu.
Cilvēki, Latvijas patrioti Vidzemē, Latgalē un citur, labi redz, ka Rīgā notiek kaut kas nelāgs. To nepamana vien dažādi "izcilības" centri un viņu draugi. Lai neredzētu, ka Rīgā pamazām iet Luganskas un Doņeckas virzienā, galvu uz otru pusi ir jāpagriež apzināti.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!