Apvienība 'Pilsēta cilvēkiem': Kāpēc Brīvības ielā nepieciešamas velojoslas?  (88)

Ideja par velojoslām Brīvības ielā nav nekas jauns – pirmo reizi publiskajā telpā to ierīkošanu apsolīja Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs, 2014. gada martā sociālajā tīklā Twitter ievietojot ielas vizualizāciju pie Dailes teātra. Vasarā pašvaldība ierīkoja velojoslas Elizabetes, Dzirnavu un Lāčplēša ielā, bet par Brīvības ielu aizmirsa. Rīgas mērs gan tā paša gada augustā vēl solīja, ka velojoslas Brīvības ielā un uz Vanšu tilta noteikti parādīsies 2015. gadā.

Diemžēl šis solījums nav izpildīts, lai gan velojoslu ierīkošanas projekts Rīgas centra ielu tīklam, tajā skaitā Brīvības ielai, tika sagatavots jau 2014. gadā. Kopš tā laika Rīgas dome veloinfrastruktūras attīstību pilsētā faktiski ir pārtraukusi – 2015. gadā izbūvēts 630 metrus garš gājēju un veloceļa "Centrs –Dārziņi" posms, 2016. gadā tam klāt nāca vēl 500 metri, kā arī 310 metrus garš veloceļa posms Krišjāņa Barona ielā. Uz labo pusi nekas nav mainījies arī 2017. gadā – lai gan Rīgas domes Satiksmes departaments solīja beidzot savienot Dzirnavu ielas velojoslu ar Skolas ielas veloceļu un izbūvēt veloceļus Turgeņeva ielā, nekas no tā nav izdarīts.

Jāatgādina, ka Rīgas domes apsptiprinātā pilsētas attīstības programma 2014. – 2020. gadam satiksmes infrastruktūras attīstībā paredz ievērot prioritāro secību: gājējs – velobraucējs – sabiedriskais transports – autotransports – kravu transports. Pirms diviem gadiem Rīgas dome apstiprināja galvaspilsētas velosatiksmes attīstības koncepciju līdz 2030. gadam, izvirzot mērķi veicināt velobraukšanas pieaugumu "gan lietišķiem, gan rekreatīviem nolūkiem, integrējot velosatiksmes infrastruktūru kopējā Rīgas pilsētas transporta sistēmā un pilsētvidē".

Dokumentā atzīts, ka lielākais pieprasījums pēc veloinfrastruktūras un lielākais ceļu satiksmes negadījumu īpatsvars ir Rīgas centrā, tādēļ tieši šajā pilsētas daļā infrastruktūra pilnveidojama prioritārā kārtā. Lai gan riteņbraucēju skaits ielās, sevišķi pilsētas centrā, turpina nepārtraukti augt, pēdējo divu gadu laikā diemžēl ir grūti saskatīt jebkādus Rīgas domes centienus radīt velobraukšanai drošus apstākļus. Nav saprotams, kā pilsēta iecerējusi sasniegt koncepcijā izvirzītos mērķus, ja pilsētas investīciju plānā veloinfrastruktūras attīstībai no plānotā budžeta atvēlēts mazāk par vienu procentu.

Ir pagājuši trīs gadi kopš Rīgas domes pasludinātā "velo revolūcijas" sākuma, taču joprojām tiek ignorēts citās valstīs pārbaudītais un labi saprotamais velosatiskmes attīstības pamatprincips – ir jāveido infrastruktūras elementu – velojoslu, veloceļu – savstarpēji saistīts, nepārtraukts tīklojums. Vienīgi šī principa ievērošana nodrošina pilsētu izvirzītā mērķa sasniegšanu – velobraukšanas īpatsvara pieaugumu satiksmē. Rīgas centrā izveidotās velojoslas trijās paralēlās ielās un savienojums ar Skolas ielas veloceļu ir tikai neliels fragments no šāda tīkla un tam ir samērā zema efektivitāte. Veloinfrastruktūras tīklojumu jāturpina attīstīt, pirmkārt, veidojot velojoslas centra ielās, kurās pārvietojas lielākais cilvēku skaits. Tāda neapšaubāmi ir Brīvības iela.

Velojoslu ierīkošana Brīvības ielā pilsētai un iedzīvotājiem sniegtu virkni ieguvumu.

Pirmkārt, palielinātos visu satiksmes dalībnieku un gājēju drošība – racionāli un efektīvi izmantojot ielas platumu, katram būtu skaidri nodalīta vieta, kas samazina negadījumu iespējamību. Šobrīd Brīvības ielas lielākajā daļā ir 3,7–4,5 metrus platas braukšanas joslas, kas stimulē autovadītājus pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu. Brīvības iela ir viena no asiņainākajām Rīgas ielām – šeit katru gadu ceļu satiksmes negadījumos cieš vidēji 23 gājēji vai velosipēdisti un aptuveni 10 autovadītāji. Negadījumu skaits un to seku smagums samazinātos, ja autovadītāju iespējas pārsniegt atļauto braukšanas ātrumu tiktu mazinātas.

Otrkārt, drošāka pārvietošanās kļūtu gājējiem – velobraucēji vairs neizmantotu ietves. Treškārt, samazinoties faktiskajam braukšanas ātrumam, kritīsies trokšņu līmenis un putekļu piesārņojums. Ceturtkārt, ieguvēji būs tirgotāji un kafejnīcu īpašnieki – daudzi ārvalstīs veikti pētījumi liecina, ka pēc veloinfrastruktūras izveides attiecīgajās ielās veikalu apgrozījums pieaug. Piektkārt, uzlabojoties apstākļiem ielā, pievilcīgāks kļūs nekustamais īpašums – gan dzīvošanai, gan komercdarbībai.

Šogad Brīvības ielā posmā no Lāčplēša ielas līdz Gaisa tiltam plānoti seguma atjaunošanas darbi, kas kopā ar vairāku citu pilsētas centra ielu atjaunošanu izmaksās ap 12 miljoniem eiro. Ikvienam ir acīmredzams, ka velosipēds kā transporta līdzeklis Rīgā, pat neraugoties uz ļoti skopo infrastruktūru, tiek lietots arvien vairāk, tādēļ nav saprotams, kāpēc Rīgas dome neizmanto iespēju un jau seguma atjaunošanas projekta ietvaros Brīvības ielā neplāno ierīkot arī velojoslas, bet izvēlas īstenot līdzšinējo politiku, kas nepaaugstina satiksmes drošību un nav izdevīga ne gājējiem, ne autobraucējiem, ne velobraucējiem. Eiropas un pasaules pilsētu attīstības tendences liecina, ka līdz veloinfrastruktūras izveidei Brīvības ielā nonāksim tik un tā. Kāpēc to nedarīt tagad, ņemot vērā, ka velojoslu projekts jau ir sagatavots pirms vairākiem gadiem?

Rodas iespaids, ka pašreizējā Rīgas domes vadība nevēlas rūpēties par galvaspilsētas centra saglabāšanu un attīstību, par to, lai cilvēki tajā vēlētos dzīvot un uzturēties. Par to liek domāt arī tuvākajā laikā iecerētā Čaka ielas rekonstrukcija, kas paredz ietvju sašaurināšanu un brauktuves paplašināšanu, izveidojot četras joslas autotransportam, bet neparedzot veloinfrastruktūru un būtiski samazinot gājēju ērtības un drošību. Tas turpinās ielas degradācijas procesu – satiksme kļūs intensīvāka, gaiss – netīrāks, troksnis – lielāks, iela – cilvēkiem nepievilcīgāka.

Brīvības ielā uzkrāsotās velojoslas parādīja, ka pilsētas ielas samērā vienkārši ir iespējams veidot daudz mūsdienīgākas – ērtas un drošas viesiem satiksmes dalībniekiem un gājējiem.