Arvien biežāk dzirdu, ka sabiedrībā dalās viedoklis par to, vai nodokļu reforma ir nepieciešama vai nē. Vai tā mazinās ienākumu nevienlīdzību un vai uzņēmēji un tādējādi arī iedzīvotāji būs ieguvēji vai zaudētāji. Iepazīstoties ar domnīcas "Certus" jaunāko pētījumu par demogrāfijas tendencēm, kā arī to, ka pērn krietni sarucis cilvēku skaits Latvijā, varu tikai vēlreiz uzskaitīt un atgādināt, ko sasniegsim, ja realizēsim vidēja termiņa nodokļa reformu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2016. gadā iedzīvotāju skaits samazinājies par 19 tūkstošiem, nesasniedzot vairs pat divus miljonus. Vēl arvien daudz cilvēku zaudējam dzimstības un mirstības rezultātā, bet visuztraucošākais ir tas, ka emigrācija turpinās. Tie, kuri nespēj atrast sev piemērotu darbu, vai arī nevēlas strādāt par noteikto samaksu, izvēlas Latviju pamest, meklējot laimi kaut kur ārzemēs. Kādas tam ir sekas? Iekšējais patēriņš krītas, ko pierāda lielveikalu aiziešana no tirgus, jo konkurence par katru eiro, ko atstājam savā valstī, tikai pieaug, tādēļ daudzi to nespēj izturēt un izvēlas vieglāko risinājumu – beigt pastāvēt.
Bet tas ir tikai viens no aspektiem. Otrs – viss, kas saistīts ar valsts pakalpojumu nodrošināšanu. Arvien biežāk dzirdam, ka nav iespējams veikt kvalitatīvas reformas nevienā no nozarēm, jo trūkst naudas. Lielisks piemērs ir veselības sistēma, kur akūti nepieciešams palielināt finansējumu, bet nav skaidrs, no kurienes līdzekļus ņemt. Tāpat jāaudzē aizsardzības budžetu, daudzi pensionāri dzīvo zem iztikas minimuma, kas nozīmē, ka jādomā arī par šo vecuma grupas atbalstu palielināšanu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!