Jau sākumā vēlos pateikt, ka nešaubīgi esmu par Latvijas mūzikas īpatsvara palielināšanu radio, TV un internetā. Visu savu jaunību veltīju Latvijas pagrīdes mūzikai, spēlējot savu mūziku un producējot citu dziesmas un albumus (skat. ierakstu izdevniecība Tornis). Tas ir viens no iemesliem, kāpēc vēlos vairāk latviešu mūzikas ēterā, – vienmēr ir patīkami radio dzirdēt savu grupu dziesmas. Nav arī slikti par to saņemt naudu (autortiesību un blakustiesību atlīdzību veidā). Latvijas mūzika mani interesē arī kā vienkāršu patērētāju un melomānu. Kopā ar Raimondu Lagimovu (Dambi) sākām Latvijas alternatīvās mūzikas raidījumu "Bitīt Matos" radio KNZ, ko vēlāk turpinājām radio NABA, kurā līdzdarbojos desmit gadus.
Tomēr vēlos strikti iebilst pret jaunās Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) vēlmi valsts radio "jauniešu kanālam" PIECI.LV uzspiest 90% Latvijas mūzikas satura. Galvenais viņu arguments, kuram, protams, nevar nepiekrist, ir nepieciešamība palielināt Latvijas mūzikas īpatsvaru, tādā veidā veicinot jauniešu piederības sajūtu savai valstij. Jautājums ir tikai par īpatsvara apjomu. 90% ir daudz par daudz. To panākot, PIECI.LV zaudēs lielu daļu auditorijas, tādējādi nekādi nespējot tuvoties savam virsuzdevumam – pēc iespējas lielāka jauniešu auditorija.
NEPLP locekļu rakstos, intervijās un komentāros parādās vēl vairāki argumenti, kāpēc PIECI.LV tik ļoti radikāli būtu jāmaina formāts (pašlaik Latvijas mūzikas īpatsvars tajā esot aptuveni puse), piedevām daļa no tiem ir pretrunīgi: nedrīkst kropļot tirgu, konkurējot ar privātajiem radio, PIECI.LV formāts jāpadara konkurētspējīgāks, nebūtu jāatbalsta Rietumvalstu šovbizness, jāatbalsta vietējā mūzika utt. Tomēr tie mani joprojām un arvien mazāk pārliecina. Es drīzāk piekrītu tai versijai, ka šis ir visai veikls gājiens, lai atbrīvotos no bīstama privāto radio konkurenta. Ja mēs paraudzītos uz NEPL padomes sastāvu, tad ieraudzītu, ka tajā dominē privāto mediju interešu pārstāvji, un tas ir pilnīgi saprotami, ka viņi rūpējas par savām ekonomiskajām interesēm. Tikai tad ir jājautā, kā viņi spēj īstenot NEPLP pamatpienākumu: noteikt un rūpēties par sabiedrisko pasūtījumu?