Valdības pieteiktajai vērienīgai nodokļu reformai parādījies jauns oponents. Pēdējo nedēļu laikā mediju telpa ir pārpildīta ar virsrakstiem, ka Eiropas Komisija (EK) "pauž bažas", "brīdina valdību par riskiem" utt. Dažiem politiķiem šāda EK retorika nozīmē teju vai pasaules galu – ja Briselei nepatīk, viss jāatliek. Vai tas tiešām tā ir? Un vai EK viedoklis ir taisnība augstākajā pakāpē, kurai obligāti jāpakļaujas?
EK bažas galvenokārt ir par pieļaujamo budžeta deficītu un līdz ar to arī par piedāvātajām uzņēmuma ienākuma nodokļa (UIN) izmaiņām – UIN nepiemērošanu reinvestētai peļņai un vairāku nodokļa atvieglojumu pārskatīšanu pēc Igaunijas modeļa. UIN izmaiņām ir bijis plašs atbalsts. Latvijas Bankas ieskatā tas palīdzēs ievērojami (par gandrīz 1% gadā) palielināt IKP izaugsmi. Šādam solim ir arī visas koalīcijas politiskais atbalsts: valdības vadošā partija – Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) – to virza, izskatās, ka arī Nacionālā apvienība (NA) to atbalsta, savukārt "Vienotībai" valsts simtgades programmā ierakstīta apņemšanās: "2018. gadā ieviesīsim 0% UIN likmi reinvestētajai peļņai."[1]
Tieši par UIN izmaiņu rezultātā paredzamo īslaicīgo deficītu EK "pauž bažas". Kāpēc EK vispār iejaucas valdības nodokļu plānos? Tādēļ ka Latvijas valsts noslēgusi vienošanos ar nosaukumu "Stabilitātes un izaugsmes pakts" un atbilstoši ES dibināšanas līguma 126. (1) pantam "dalībvalsts izvairīsies no pārmērīgajiem budžeta deficītiem". EK tika piešķirtas uzraudzības funkcijas. Tiesa, 126. panta 2(a) saka, ka ir pieļaujamas atkāpes. Proti, ja "pārmērīgs budžeta deficīts ir ārkārtīgs un īslaicīgs". UIN reformas ieviešanas izraisītais deficīts ir acīmredzami īslaicīgs. Dalībvalstij atliek par to pārliecināt EK.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!