Ideju par atklāti vēlētu prezidentu Saeima pēdējo reizi ielika neatbalstīto priekšlikumu mapītē 2015.gada februārī, kad pieci Nacionālās Apvienības deputāti ierosināja Delnas piedāvājumam identisku grozījumu Satversmes 36.pantā. Nodošanu komisijām atbalstīja 43 deputāti no Vienotība, NA un LRA, "pret" balsoja ZZS un NSL, bet vairums Saskaņas deputātu atturējās, tādējādi grozījumu neatbalstot.
"Nebalsojot "par" atklātu Valsts prezidenta ievēlēšanu, tu uzņemies atbildību par to, ka partiju slepenā tirgus rezultātā, iespējams, var tikt ievēlēts vājš Valsts prezidents. Slēgtā balsojumā tavs vēlētājs nevarēs uzzināt, ka tu neesi pie tā vainīgs, ka neesi atbalstījis viduvēju vai pat vāju Valsts prezidenta amata kandidātu. Un tad tev atkal būs jātaisnojas par šo balsojumu." – deputāts Juris Viļums (LRA) toreiz aicināja Saeimu vairot sabiedrības uzticību un deputātus individuāli uzņemties atbildību par savām spējām novērtēt kandidātus. Opozicionārs Andrejs Elksniņš (S) tribīnē teica, ka prezidentu jāvēlē tautai, un ka Vienotības vēlme ir pakļaut balsojumu savām interesēm, lai nokontrolētu, ka amatā tiek ievēlēts viņu kandidāts. Skan komiski, zinot Saskaņas vadības kārtējo diktātu frakcijas balsojumos Saeimā un Saeimas komisijās.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!