Visai sarežģīta ir, piemēram, C hepatīta zāļu sofosbuvira cenas vēsture. 2013. gada decembrī ASV apstiprināja "Gilead Sciences" ražoto medikamentu "Sovaldi" (sofosbuviru). Cena par 12 nedēļu ārstniecības kursu ar šīm zālēm tika noteikta 84 000 USD, bet šo zāļu ražošanas izmaksas par 12 nedēļu ārstniecības kursu ir tikai 68–136 USD. Diskusijā par šo zāļu cenu tiek plaši apšaubīts gan tas, vai šīs zāles ir pietiekami inovatīvas, lai saņemtu patentu (sofosbuviru pirms tam lietoja HIV ārstēšanai), kā arī tas, vai ir samērīgs šo zāļu izpētē un attīstībā veiktais ieguldījums un farmācijas uzņēmuma peļņa.
Sofosbuvira gadījumā investīcijas pētniecībā apmēram desmit gadu garumā tiek lēstas 300–500 miljonu dolāru apjomā, tomēr šie ieguldījumi ar nesamērīgi augstās cenas palīdzību tika atpelnīti jau dažu nedēļu laikā. Jāņem vērā arī tas, ka "Gilead Sciences" neizstrādāja sofosbuviru, bet gan 2012. gadā nopirka biotehnoloģiju kompāniju "Pharmasett" par 11,2 miljardiem USD, taču arī šo pirkumu atpelnīja jau 2014. gadā, kad tika gūta 12,4 miljardu USD peļņa. Katrā ziņā šīs zāles varētu palīdzēt atveseļoties daudziem C hepatīta pacientiem, bet augstās cenas dēļ kompensējamo zāļu sistēma Latvijā un daudzās citās valstīs var atļauties šīs zāles apmaksāt tikai nelielai daļai pacientu, kuriem slimība jau ir progresējusi un būtiski ietekmē dzīves kvalitāti. Šī situācija rada daudzus jautājumus par zāļu cenu veidošanās principiem, farmācijas biznesa ētiku un zāļu pieejamības nodrošināšanu.