misc - 3361
Foto: AFP/Scanpix
Pagājušonedēļ mēs ar Mišelu Barnjē sākām sarunas par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības. Es skaidri pateicu, ka mūsu pirmā prioritāte ir sniegt drošību Lielbritānijā dzīvojošajiem ES pilsoņiem un Lielbritānijas pilsoņiem, kuri dzīvo ES.

Man prieks, ka Eiropas Savienība ir piekritusi, ka šis būs viens no pirmajiem jautājumiem, ko mēs risināsim, un vakar Lielbritānija publicēja detalizētu politikas dokumentu, kurā izskaidrots mūsu piedāvājums.

Latvijas pilsoņi Lielbritānijā ir nodarbināti dažādos ekonomikas sektoros, un viņu devums britu sabiedrībai ir nozīmīgs. Latvijas studentiem Lielbritānija ir viena no pieprasītākajām studiju vietām, šobrīd bakalaura līmeņa programmās Lielbritānijā studē ap 1300 studentu no Latvijas.

Trim miljoniem ES pilsoņu Lielbritānija ir kļuvusi par mājām. Viņi līdz ar citiem Lielbritānijas iedzīvotājiem ir izveidojuši šo valsti par to, kas tā ir. Viņi ir pelnījuši iegūt pēc iespējas lielāku skaidrību par savu nākotni. Tādēļ pirms detalizētu "Brexit" sarunu sākuma nākamnedēļ es iezīmēšu Lielbritānijas piedāvājumu nodrošināt šo cilvēku, kuru devums mums ir tik nozīmīgs, tiesības. Un būtu tikai godīgi, ja mēs panāktu vienošanos ar ES, kas dod līdzvērtīgu tiesību aizsardzību vairāk nekā miljonam Eiropas Savienībā dzīvojošo Lielbritānijas pilsoņu.

Mēs vēlamies garantēt Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu statusu tā, lai viņi varētu turpināt dzīvot kopumā bez lielām izmaiņām. Pret visu ES valstu pilsoņiem mēs izturēsimies vienādi, nediskriminējot nevienu pēc izcelsmes valsts. Mūsu nodoms ir dot iespēju likumpaklausīgiem ES pilsoņiem un viņu ģimenes locekļiem, kuri apmetušies uz dzīvi Lielbritānijā pirms noteikta datuma, par kuru mēs vēl vienosimies, pieteikties pastāvīgam statusam Lielbritānijā saskaņā ar Lielbritānijas likumiem.

Mēs uzskatām, ka šim datumam vajadzētu būt ne ātrāk par 2017. gada 29. martu un ne vēlāk par Lielbritānijas oficiālās izstāšanās no ES datumu. Tas nozīmē, ka šie cilvēki varēs brīvi strādāt un studēt Lielbritānijā. Viņiem būs pieeja Lielbritānijas veselības aprūpes sistēmai. Viņiem būs iespēja iegūt sociālos pabalstus, pensijas un pieteikties sociālajām mājām pēc tiem pašiem principiem kā britu pilsoņiem. Kāpēc mēs to darām? Tādēļ, ka tā ir pareizākā rīcība.

Neatkarīgi no tā, vai esam ES vai ārpus tās, arī turpmāk cilvēki, kuri vēlēsies doties uz Lielbritāniju, lai strādātu un dotu ieguldījumu sabiedrībā, būs laipni gaidīti. Lai izvairītos no perioda, kad ES pilsoņu statusam varētu trūkt juridiskā regulējuma, jo brīvās pārvietošanās tiesību vairs nav, bet pastāvīgais statuss vēl nav iegūts, tiks ieviests pārejas posms – no brīža, kad Lielbritānija pametīs ES, līdz brīdim, kad cilvēki būs ieguvuši rezidences dokumentus.

Tas nozīmē, ka ES pilsoņi varēs likumīgi palikt Lielbritānijā šajā pagaidu periodā un sagaidīt rezidences dokumentu saņemšanu. Tāpat mēs plānojam ieviest brīvprātīgu procedūru, lai ļautu kritērijiem atbilstošiem ES pilsoņiem pieteikties rezidences dokumentiem, pirms Lielbritānija pamet ES, tādējādi samazinot nedrošību un panākot, ka "Brexit" norit gludi un bez traucējumiem ES pilsoņiem.

Tas ir godīgs piedāvājums, kas pienācīgi ņem vērā to neatsveramo ieguldījumu, kādu ES pilsoņi ir devuši Lielbritānijai.

Mūsu bērni kopā iet skolā. Mūsu draugi un ģimenes brauc brīvdienās viens uz otra zemi, kopā strādā mūsu slimnīcās un sabiedrisko pakalpojumu iestādēs. Un, kad notiek nelaimes, mēs stāvam plecu pie pleca. Mēs ceram, ka šī vienošanās tiks ieviesta abpusēji – arī attiecībā uz Lielbritānijas pilsoņiem Latvijā, jo arī viņu devums Latvijas sabiedrībai ir nozīmīgs.

Tādēļ mēs vēlamies panākt abpusēju vienošanos, cilvēkus patiesi liekot pirmajā vietā. Pēdējo gadu laikā runājot ar Eiropas līderiem, man ir kļuvis skaidrs, ka nodrošināt savu pilsoņu tiesības un dot viņiem sirdsmieru ir prioritāte abām sarunu pusēm. Kad es tikos ar jūsu premjerministru Māri Kučinski, tas bija viens no pirmajiem jautājumiem, ko mēs apspriedām. Tāpat man bija vērtīga saruna par šo jautājumu pagājušonedēļ ar jūsu ārlietu ministru Edgaru Rinkēviču.

Es saprotu, ka pēdējā laikā daži no jums, kā arī jūsu draugi un ģimenes, kas dzīvo Lielbritānijā, ir bijuši diezgan lielā neziņā. Turklāt situāciju sliktāku padarīja arī daudzie mīti attiecībā uz mūsu pieeju. Par to, ka Lielbritānija rīkosies skarbi un visi Latvijas pilsoņi, kas pie mums dzīvo, tiks izraidīti. Vai arī par to, ka mēs izveidosim ļoti sarežģītu procesu, lai demotivētu Lielbritānijā dzīvojošos ES pilsoņus šeit palikt pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES. Es vēlos šos mītus kliedēt.

Lielbritānija ir toleranta, atvērta un daudzveidīga valsts, un tieši tāda tā arī paliks. Mēs darīsim tā, lai Latvijas pilsoņiem, kuri šeit ir apmetušies uz dzīvi, būtu viegli šeit palikt. Mēs novērtējam to devumu, ko jūs esat snieguši mūsu sabiedrībai.

Man nav šaubu, ka tas ir iespējams.

Jūsu pilsoņi arī pēc "Brexit" būs Lielbritānijā gaidīti. Mēs turpināsim pirkt jūsu preces, pārdot jums savējās un atpūsties jūsu skaistajās pilsētās un laukos. "Brexit" ne tuvu nav mūsu attiecību gals. Tā vienkārši ir jauna nodaļa šajās attiecībās. Lielbritānijas un Eiropas vēsture ir savstarpēji saistīta, un tāda būs arī mūsu nākotne. Es ceru, ka šis piedāvājums parāda to godīgo veidu, kādā mēs gribam risināt šīs sarunas, un dziļās un īpašās attiecības, kādas mēs vēlamies ar Eiropas Savienību.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!