Saeimas lēmums par cirka dzīvnieku likvidāciju, ko jāizsludina Valsts prezidentam, izplaucis vēl krāšņāk, nekā sākotnēji varēja iedomāties. Aizliegts pat fotografēties ar "pērtiķīšiem". Tomēr likumam ir pietiekami daudz nepilnību. Nav, piemēram, skaidrs, ko darīt ar pilsoni, kurš tīksmiņu ar mērkaķīti nelegāli ievedīs no ārzemēm. Kā sodīt darbu zaudējušu dresētāju, kurš aiz gara laika pātagos dzīvoklī sagūstītu pelīti vai žurciņu, kas, grozies kā gribi, ir pasaules cirkos visvairāk izmantotie savvaļas dzīvnieki?
Ko iesākt, ja pēc kārtējām sarunām ar domubiedriem Kremlī čekas provokatori uz Vladimira Durova nu jau 100 gadus kursējošā Maskavas "Peļu vilciena" fona nobildēs pašu zemkopības ministru Dūklavu? Tad viņš kaunu nenomazgās, ne paslēpies zem "citām famīlijām", ne pēc Latvijas Dabas muzeja "Peļu skolas" sadedzināšanas un simtkārtīgas nolādēšanas.
Jaunizceptajā aizliegumā Saeima nav parūpējusies par pilsoņu morālo pāraudzināšanu. Ja nebija īstas pārliecības, ka sabiedrība neklups deputāta Latkovska sludinātās "visu jūtošu būtņu mīlestības" virzienā un brīvprātīgi nenovērsīsies no tradicionālā cirka, vajadzēja likumā iestrādāt normas tiklab par Ojāra Vācieša ķecerīgā dzejoļa "Astoņi kustoņi", kā arī atbilstīgās animācijas filmas aizliegšanu. Vajadzēja gādāt, lai no apgrozības izņemtu galda spēli "Cirks".