Kopš pie apvāršņa parādījās "Taxify", tas lieliski papildināja manu ikdienas dzīvi. Sabiedriskā transporta lietošanu izdevās samazināt līdz minimumam, savukārt velosipēdu atstāju brīvajam laikam, lai ar to klusībā nodotos sportiskām aktivitātēm, neriskējot, ka mani kāds noturēs par vienu no tiem muļķiem, kuri ar krītiņiem zīmē velojoslas uz Brīvības ielas un tad ir šokēti, ka tās kāds nodzēš. Turklāt, sēžot takša aizmugurējā krēslā, vienmēr varēju darīt biznesa lietas pie datora, sajūtoties veiksmīgs, svarīgs un ietekmīgs. Brīžiem pat iztēlojos, ka esmu Šlesers, un apvaicājos šoferim, vai viņam nav kāds dēls vakanču meklējumos.
"Taxify" šajā ziņā bija tas, kas ietekmēja manus paradumus, jo beidzot no neglītā takšu karteļu biznesa šis tīrais zīmols piebrieda tikpat stingri un pamatīgi, cik neveikla bija erekcija brīdī, kad pamatskolā bija jāiet pie tāfeles.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!