Mācības izglītības iestādēs ir pabeiguši 9. un 12. klases absolventi, kuri šajā vasarā izvēlēsies savas tālākās izglītības iestādes un mācību programmas. Šo jauno speciālistu konkurētspēju darba tirgū nākotnē noteiks izvēlētā izglītība un tās kvalitātes atbilstība tirgus pieprasījumam, tāpēc svarīgi būt tālredzīgiem jau šodien. 2026. gadā Baltijas ekonomisko telpu mainīs jauna dzelzceļa līnija – "Rail Baltica", kas atvērs jaunas iespējas ne tikai biznesa attīstībai vai pasažieru ērtai ceļošanai, bet arī radīs pieprasījumu pēc speciālistiem dzelzceļa ekspluatācijas jomā.
Reģionā trūks atbilstoša darbaspēka
Jau šobrīd tehniski sarežģītākais un lielākais infrastruktūras projekts Baltijas valstīs – "Rail Baltica" – dod impulsu darba spēka pieprasījumam pašreizējās lēnās ekonomiskās izaugsmes apstākļos. "Rail Baltica" projekts rada pieprasījumu un vienlaikus izaicinājumu nodrošināt kvalificētus vietējos speciālistus tādās jomās kā būvniecība un inženierzinātnes, nemaz nerunājot par informācijas tehnoloģiju speciālistiem, kuru pieprasījums jau vairākus gadus pārsniedz piedāvājumu, un šī tendence nemazināsies, ņemot vērā straujos nozares inovāciju un digitalizācijas tempus.
Sākot ar 2026. gadu, Baltijas tirgū "Rail Baltica" infrastruktūras darbības nodrošināšanai būs vajadzīgi, piemēram, vilcienu mašīnisti un vilcienu apkopes speciālisti darbam starptautiskā vidē, kā arī sliežu ceļu un citu dzelzceļa sistēmu uzturētāji un vilcienu kustības vadības speciālisti. Savukārt jaunās dzelzceļa infrastruktūras dēļ būs nepieciešami augsti profesionāli intermodālo un multimodālo piegāžu ķēžu loģistikas speciālisti. Ņemot vērā to, ka "Rail Baltica" būs elektrificēts dzelzceļš, būs nepieciešami dzelzceļa elektrifikācijas speciālisti.
"Rail Baltica" projekta būvniecības posms sāksies jau 2019. gadā. Projekta ieguvumu un izdevumu analīze (CBA-Cost Benefit Analysis) liecina, ka "Rail Baltica" projekts Baltijas valstīs radīs 13 000 pilna laika ekvivalenta (PLE) darbvietu būvniecības jomā un vairāk nekā 24 000 PLE tiešo un netiešo darbvietu saistītajās nozarēs būvniecības posma laikā. Jau šobrīd ir skaidrs, ka Baltijas valstis nav gatavas apmierināt kvalificēta darbaspēka pieprasījumu, ko projekts paver, tāpēc potenciālajiem projekta piegādātājiem, plānojot savu iesaisti, jādomā, kā šo jautājumu risināt.
Diemžēl Latvija, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, uzrāda viduvējus rezultātus eksakto zinātņu un tehnoloģiju speciālistu sagatavošanā un STEM jeb zinātnes, tehnoloģiju, inženierzinātņu un matemātikas studiju virzienu pievilcības veicināšanā jauniešu vidū. Baltijā vērojams zems STEM studējošo un strādājošo īpatsvars. Vadošās pozīcijas Eiropas valstīs STEM speciālistu sagatavošanā ieņem Somija, Lielbritānija, Īrija, Francija, Portugāle, Slovēnija, Lietuva un arī citas valstis. Ņemot vērā tuvākajos gados gaidāmo darbaspēka pieprasījumu saistībā ar infrastruktūras projektu projektēšanu un būvniecību, nepietiekošs vietējo speciālistu īpatsvars jau šobrīd liek raudzīties pēc atbilstošas kvalifikācijas speciālistiem ārvalstīs.
Izglītības iestādēm jāstrādā pie mācību programmu uzlabošanas
Pamatskolu un vidusskolu absolventiem par prioritāti būtu jāizvirza nākotnes darbaspēka pieprasījumam atbilstošu mācību programmu izvēle, neizslēdzot iespēju turpināt izglītību ne vien universitāšu piedāvātajās programmās, bet arī profesionālajās vidusskolās, kam konkrētajā jomā Baltijā šobrīd ir potenciāls nodrošināt visaugstākās kvalitātes speciālistus. Lai nākotnē mūsu jaunajiem speciālistiem patiesi būtu iespēja konkurēt ar starptautiskajā darba tirgū atrodamajiem speciālistiem, Latvijas izglītības sistēmai jāspēj raudzīties nākotnē un jāstrādā pie atbilstošas un kvalitatīvas izglītības pieejamības nodrošināšanas ar spēcīgu orientāciju uz nākotnes darba tirgus pieprasījuma apmierināšanu.
Jāņem vērā, ka šobrīd vairākās industrijās un valstīs pieprasītākās profesijas un specializācijas jomas pirms 5 līdz 10 gadiem nemaz neeksistēja. Šīs pārmaiņas kļūs aizvien straujākas. 65% bērnu, kas šobrīd mācās sākumskolā, nākotnē strādās profesijās, kuras šodien mēs varam tikai prognozēt. Tāpēc vēl jo svarīgāk mudināt jauniešus studēt tādos studiju virzienos, kas spēcīgi attīstīsies, būs pieprasīti nākotnē un atbildīs mūsdienīgu studiju programmu standartiem. Vides zinātnieki un speciālisti, IT un digitālo tehnoloģiju eksperti, inženieri un būvniecības speciālisti ir tikai daļa profesiju, kas būs pieprasītas nākotnē vietējā un reģionālā līmenī.
Līdz ar "Rail Baltica" būvniecības posma uzsākšanu no 2019. līdz 2026. gadam radīsies nepieciešamība pēc jaunām specialitātēm un pozīcijām, kurās šobrīd speciālisti netiek sagatavoti. Tāpat šobrīd ir iespējams prognozēt atsevišķu ar dzelzceļa specifiku saistītu profesiju pārstāvju trūkumu Baltijas darba tirgū. Šādas profesijas ir, piemēram, kvalificēti būvmašīnu operatori, būvtehniķi, būvinženieri, konstruktori, digitālo tehnoloģiju eksperti, mērnieki, būvkonstrukciju un būvmateriālu kvalitātes testētāji, augstsprieguma un vājstrāvas elektroapgādes speciālisti un kontakttīklu projektētāji un uzstādītāji.
Kvalitatīva Eiropas platuma dzelzceļa sliežu projekta izbūve prasīs speciālistus, kuri nav pieejami tuvējā reģionā, tāpēc profesionālajām vidusskolām un augstākās izglītības iestādēm, kas vēlas sekot līdzi nākotnes darbaspēka pieprasījumam un palīdzēt nodrošināt atbilstoša vietējā darbaspēka pieejamību, nepieciešams attīstīt tehnisko speciālistu apmācību. Jau šobrīd ir jādomā par jaunām un uz praktiskām iemaņām orientētām izglītības programmām un jauniem izglītības virzieniem kopumā.
Tāpat, plānojot izmaiņas izglītības programmās, jāņem vērā aizvien pieaugošais starptautisko projektu skaits, kas pieprasa visu līmeņu speciālistus ar vairāku valodu zināšanām, un nepieciešams rosināt mācību procesu norisi angļu valodā. 21. gadsimts pieprasa valodu zināšanas ne tikai biroja darba vidē, bet arī būvlaukumā. Gan "Rail Baltica", gan nākotnes projekti pieprasa spēju strādāt un sadarboties ar ārvalstu speciālistiem un starptautiskām projektu komandām, tāpēc svešvalodu zināšanas būs milzu priekšrocība.
Nepieciešams apzināties, ka, attīstoties tehnoloģijām un infrastruktūrai, mainās arī darba tirgus. Nākotnē dzelzceļa ekspluatācijas posmā veidosies jaunas darbvietas – gan tiešās, kas saistītas ar infrastruktūras pārvaldīšanu un izmantošanu, pasažieru un kravu pārvadājumiem, gan netiešās darbvietas, kas izriet no jaunās infrastruktūras radītajām ekonomiskajām aktivitātēm – jaunām uzņēmējdarbības formām, tirdzniecības, tūrisma, transporta, loģistikas un citām jomām. Būtiska nozīme būs inovācijām, jaunajām tehnoloģijām un digitalizācijai, kas jau šodien ienāk dzelzceļa industrijā un nākotnē dos ievērojamu pienesumu pasažieru un kravu mobilitātē, vadības sistēmu kontrolē, pārvadājumu drošībā un plānošanā, kā arī bagātinās pasažieru pieredzi, plānojot braucienus.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!