Cehs.lv: Esmu par feminismu – gribu, lai bruģi liek Iveta  (150)

Sākot padziļināti interesēties par feminisma jautājumu un dzimumu nevienlīdzības problēmu, uzgāju kādu, manuprāt, ļoti labu piedāvājumu sabiedrības iniciatīvu platformā "manabalss.lv". Proti, par vismaz 30% palielināt sieviešu pārstāvību Saeimā. Tā kā 54% Latvijas iedzīvotāju ir sievietes, nav taisnīgi, ka šobrīd Saeimā iekļuvušas tikai 16 sievietes. Ir skaidrs, ka parlamenta izveide, balstoties uz kandidātu izglītību, darba pieredzi, kompetenci vai personības tīkamību, nav pietiekami līdztiesīga, tāpēc Saeimas ievēlēšana pēc krāniņu skaita būtu tikai taisnīga.

Tāpat uzskatu, ka dzimuma kvotas obligāti vajadzētu ieviest ne tikai valsts pārvaldē, bet arī policijā, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, ceļubūvē, atkritumu izvešanas uzņēmumos un citās atbildīgās nozarēs. Turklāt līdzvērtīgam dzimumu balansam vajadzētu būt ikkatrā amatā, lai sievietēm būtu iespēja dabūt īstu darbu, nevis piespiedu kārtā nāktos deldēt biroja krēslu sakaru centrā vai sekretāres amatā. Tikai šādi iespējams nodrošināt pilnvērtīgu sieviešu pārstāvību un īstenu dzimumu vienlīdzību.

Kāda cita tautas iniciatīva rosina atjaunot valstī obligāto militāro dienestu. Citēšu: "Lai stiprinātu Latvijas drošību un efektīvāk realizētu Ziemeļatlantijas līguma 3. pantu, ikkatram Latvijas vīrietim, kas ir sasniedzis 18 gadu vecumu un kuram ir atbilstošs veselības un fiziskais stāvoklis, ir jāiziet obligātais militārais dienests." Sen nebiju lasījis tik šovinistiskus un aizskarošus murgus. Man kā feministam šķiet, ka obligāto dienestu drīkst atjaunot vienīgi tad, ja tajā iesauc arī visas 18 gadu vecumu sasniegušās sievietes. Pienākums piespiedu kārtā mirt savas valsts vārdā nedrīkst būt vienīgi vīriešu privilēģija, un man kļūst pretīgi, iedomājoties, ka Pirmajā un Otrajā pasaules karā frontes līnijā un pēcāk – arī Brāļu kapos – bija tik niecīga sieviešu pārstāvība.

Pēdējā laikā manā redzeslokā nonākusi arī dažāda veida statistika, kas vienkārši kliedzoši norāda uz dzimumu nevienlīdzību. Rau – no darbavietā smagos negadījumos cietušajiem un mirušajiem 77% bijuši vīrieši. Ir skaidrs, ka 23% sieviešu pārstāvība ciešanā negadījumos vai miršanā darbavietā ir nepieņemama un tā jāpaaugstina līdz vismaz 40%. Šo problēmu varētu atrisināt dzimuma kvotu ieviešana paaugstinātas bīstamības darbavietās, kurās, lai cik pretīgi tas nebūtu, līdz šim galvenokārt strādājuši tikai vīrieši.

Vēl izrādās, ka vīrieši Latvijā pašnāvību izdara vidēji 4,5 reizes biežāk nekā sievietes (Slimību profilakses un kontroles centra dati). Respektīvi – sieviešu pārstāvība pašnāvnieku vidū ir teju vai tikpat kritiska kā Saeimā. Būtu tikai korekti, ja pašenītes pārstātu būt par vīriešu jājamzirdziņu un statistikas dati šajā jomā izlīdzinātos. Iespējams, arī šeit nāks talkā dzimumu kvotas darbavietās.

Es kā īstens feminists vēlos dzīvot pasaulē, kurā abiem dzimumiem ir identiskas tiesības un pienākumi, lai sieviešu pārstāvība būtu līdzvērtīga jebkurā jomā. Es vēlos, lai piecos rītā no atkritumu savācēju mašīnas aizmugurējā pakāpiena nolec un pēc atkritumu konteinera steidz Līga, savaldīt trakojošus narkomānus Ķengaragā dodas Ilze un Eva, bet ar brangu kālu aizmālēto poda trubu tīrīt ierodas omulīgā santehniķe Baibiņa. Vēlos, lai manu automašīnu remontē Maija, Barona ielas bruģi liek Iveta, bet ugunsgrēku ierodas dzēst Veltiņa.

Vēlos, lai katru gadu Valentīndienā, skatoties "Titāniku", ainā, kurā vīrietis pamanās iešmaukt glābšanas laivā, visi nodomā: "Malacis, puis, tu esi neatkarīgs, patstāvīgs jauns vīrietis, un tev ir tādas pat tiesības uz vietu glābšanas laivā kā jebkuram citam," bet manu dēlu bērnudārzā pieskata auklis Māris.

Pienācis laiks pacelt mūsu feminisma karogu vēl augstāk un nerimties, līdz viss netiks realizēts. Kopā mēs to varam, meitenes!