Sigita Roķe: Latvijas Radio – par neatkarīgu mūsdienīgu radio  (45)

Visbūtiskākais šobrīd ir tas, ka "Latvijas Radio" iestājas par redakcionālo neatkarību, par demokrātiskā dialogā pieņemtiem lēmumiem.

Saskaņā ar Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) lēmumu LR5-Pieci.lv no 1.septembra mūzikas plūsmā ir jānodrošina 80% Latvijas autoru mūzikas. LR5 neapšaubāmi atbalsta Latvijas mūziku, tas ir un būs galvenā vietējās mūzikas un jauno mūziķu platforma, līdzīgi kā viss radio kopumā.

LR5 ir sagatavojis īpašu koncepciju ar daudzām aktivitātēm šīs mūzikas atbalstam, bet LR5 komanda neredz šādu 80% kvotu mūzikas plūsmā, vēl vairāk – neuzskata to par realizējamu. Līdz ar to, lai cik kādam šī ideja liktos laba un vajadzīga, tā nevar tikt īstenota, nediskutējot ar LR5 radošo komandu un neuzklausot to. Tieši tāpat tas ir jebkuros jautājumos par to, kas skan "Latvijas Radio" ēterā.

Gan man, gan padomei var būt daudz labu ideju un vīziju, bet līdz lēmumiem jānonāk demokrātiska dialoga formā, un galīgais vārds jebkurā gadījumā ir "Latvijas Radio" cilvēkiem, turklāt satura jautājumos – vienīgais, jo demokrātiskā valstī redakcionālus lēmumus drīkst pieņemt tikai medija redakcijas.

Mēs, protams, respektējam NEPLP pienākumu dalīt un pieņemt apraides atļaujas, kur cita starpā ir raksturota arī programmas mūzikas plūsma. Bet nekad, nekad tā nav bijis, ka radio šis lēmums negaidīti atnāk "no augšas" bez nekādām diskusijām un šajā gadījumā – pilnīgi pretējs tam, ko pauž programmas radošā komanda.

Žēl, ka mums jāstāsta un jāskaidro pašsaprotamas lietas, jo radio uzsākti daudz svarīgāki procesi. Jau vairākus mēnešus radio strādā pie pārmaiņu plāniem. Mēs vēlamies būt mūsdienīgs radio, un mainīgajā mediju pasaulē radio pastāvīgi jāattīsta jaunas funkcijas, diemžēl, ilgus gadus dzīvojot bez pietiekama finansējuma, to neesam varējuši izdarīt. To mums tagad pārmet, bet mēs negribam piekrist.

Lai izvērtētu, kā mēs izskatāmies uz citu Eiropas radio fona, esam veikuši LR struktūras un funkciju auditu. Tāds bija arī padomes valdei dotais nu jau izpildītais uzdevums.

Mēs paveicām pat vairāk - esam daudzās darba grupās un sanāksmēs runājuši, diskutējuši, jā, arī strīdējušies un dusmojušies cits uz citu, līdz vienojušies par galvenajiem attīstības virzieniem, paškritiski izvērtējot gan struktūras audita apkopoto ainu, gan jomas, ko mēs paši redzam kā pilnveidojamas. Daļai attīstāmo virzienu radīsim iekšējos resursus, tos pārstrukturējot un prioretizējot, bet vairāku funkciju pilnvērtīga attīstība pašreiz pieejamā finansējuma ietvaros diemžēl nebūs iespējama. Tas, protams, nenozīmē, ka kaut kas paliek nedarīts, drīzāk – par "obligāto minimumu", par cilvēkiem-orķestriem, par intensitāti.

Lai ar Eiropā mazāko finansējumu "Latvijas Radio" kvalitatīvi piepildītu sešas programmas, kas raida 24 stundas diennaktī, strādātu digitālajā vidē dažādās formās, veidotu un pastāvīgi attīstītu audiovizuālu saturu, nepieciešami talantīgi, augsti profesionāli darbinieki. Nepieciešama ārkārtīgi rūpīga darbu un finanšu plānošana, sakārtoti iekšējie procesi un procedūras, maza, profesionāla administrācija, kur mazāk kā 20 darbinieku apkalpo visu lielo radio kolektīvu.

Tā mēs strādājam jau šobrīd, mēs ļoti gribam attīstīties tālāk, mainīties līdzi laikam, strādāt kā Eiropas medijs – brīvi un neatkarīgi, profesionāli un demokrātiski.