Veidu, kā glābt valsti, ir daudz. Lielais kombinators Ostaps Benders no "12 krēsliem" aicināja ziedot 500 rubļus, lai glābtu domas gigantu* un valsts nākotni. Bijušais Francijas prezidents Nikolā Sarkozī savulaik paziņoja, ka atgriezīsies politikā, jo "neesot citu iespēju, kā rīkoties, jo jāglābj valsts". Izskatās, ka Latvijas valsts budžetu jau kuro reizi var glābt alkohola akcīze. Vai mums kā nozares uzņēmējiem jālepojas ar to? Neesmu pārliecināts.
Metot ironiju pie malas, šāds secinājums likumsakarīgi rodas katru reizi, kad ierēdņi steigā sāk kalkulēt, kur ņemt līdzekļus, lai lāpītu budžeta caurumus un lielajai Eiropai reportētu, ka Latvija var! Un "nodokļu govs", kā vienmēr, ir alkoholiskie dzērieni.
Mēs, saprotams, apzināmies, ka alkohola nodokli cels, un pērn tika panākta vienošanās ar valdību par to, kā tas notiks. Bet tad valstij piedzima nodokļu reforma. Tā sakot, neplānotas grūtniecības rezultātā. Un kārtējo reizi tiek aizmesti mēslainē uzņēmējiem dotie solījumi par prognozējamību un plānošanu, un tā vietā tev iegriež ar pieckārt lielāku palielinājumu, nekā solīts.
Finanšu ministrijas piedāvātās nodokļu reformas dēļ nākamgad stipro (40%) alkoholisko dzērienu cenas veikalā pieaugs par vismaz 1,10 eiro litrā. No vienas puses, var saberzēt rokas un teikt, lieliski – būs mazāk dzērāju uz ielas. Diemžēl neviena alkohola akcīzes celšana nekad nav beigusies ar augošu atturībnieku skaitu. Tieši pretēji, esam pārāk ātri aizmirsuši 2009.–2012. gada pieredzi, kad drastiskas nodokļu politikas rezultātā legālā stiprā alkohola pārdošanas apjomi nokritās par 40% un to veiksmīgi aizvietoja krutkas un kontrabanda. Nekur jau tā nav palikusi arī šodien – vismaz 25–30% no Latvijā nopērkamā stiprā alkohola pārdod patiltē, nevis veikalos.
Mūsu gudrajām galvām ir apbrīnojama spēja ignorēt acīmredzamo un turpināt kāpt uz vecajiem grābekļiem. Tikai 2016. gadā akcīzes ieņēmumi no stipro alkoholisko dzērienu kategorijas beidzot sasniedza 2008. gada jeb pirmskrīzes līmeni. Un tas ir noticis pie nosacījuma, ka akcīzes nodoklis šai kategorijai astoņu gadu laikā ir audzis par 56%!
Naudas trūkst, bet tikai aklais var neredzēt, ka beidzot, pateicoties akcīzes likmju starpībai ar kaimiņiem, pierobežas tirdzniecība pērn ir ienesusi valsts maciņā papildu 20 miljonus eiro! Pie pašreizējās akcīzes likmes arī šī gada 6 mēnešos Latvijā jau iekasēts par 8,2 miljoniem eiro vairāk nekā attiecīgajā laika posmā pērn.
Esam vairākkārt rādījuši aprēķinus deputātiem un pamatojuši, ka, saglabājot iepriekš valdības solīto akcīzes nodokļa likmes pieaugumu grādīgajam alkoholam, valsts 2018. gadā varētu ieņemt par 28 miljoniem eiro vairāk. Izskatās, ka nevienam to nevajag. Un ko uzņēmēji saņem pretī? Pieckārtīgu akcīzes nodokļa palielinājumu pret solīto.
Cienījamās gudrās galvas, nezaimosim un neaicināsim taču tautu aktīvāk pirkt dārgāku alkoholu, lai valsts kasē ienāktu tas, kas sazīmēts ministrijas ierēdņu ekseļos. Ja valdība turpinās šādu attiecību politiku ar uzņēmējiem un neņems vērā riskus, ko rada nepārdomāti strauja akcīzes likmes celšana un ēnu ekonomika, šos teoretizētos nodokļu ieņēmumus varam aizmirst!
Arī slaucamā govs neglābs valsti, ja netiks ievērota elementāra higiēna, noteikumi un cieņa.
*Ilfs un Petrovs "12 krēsli"
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!