Āris Jansons: Ukraina neizgaisīs, mazās Krievijas nebūs  (65)

To, ka ar Mazkrievijas ieceri kaut kas īsti nav kārtībā, liecināja Ukrainas austrumos otras pašpasludinātās "tautas republikas" – Luganskas – izbrīnītā reakcija. Ar viņiem šis jautājums neesot saskaņots, un, vispār, viņi ievērojot Minskas norunas, kurām nav alternatīvas.

Par Kijevas reakciju šaubīties nenācās, arī Eiropas Savienības atsauksme atbilda iespējamām prognozēm, toties pašreizējo Donbasa režīmu atbalstošās Maskavas reakcija bija visnegaidītākā. No Maskavas atskanējušās frāzes un signāli lika saprast, ka par atbalstu Zaharčenko idejai par Ukrainas pārvēršanu par Mazkrieviju nevar būt ne runas. Putina runasvīrs Dmitrijs Peskovs skaidroja, ka Zaharčenko nācis klajā ar "personīgu iniciatīvu". Krievijas varas partijā augstu stāvējušais Boriss Grizlovs – tagadējais Krievijas pastāvīgais pārstāvis Minskas kontaktgrupā - bija spiests paust, ka Mazkrievijas projekts neiederas Minskas procesā un nevar tikt uzskatīts par reālpolitikas priekšmetu.

Bet kurš gan noticēs, ka Mazkrievija ir Zaharčenko personīgais garabērns? Par nesenā gāzes metinātāja lieluma māniju grūti spriest, bet par to, ka pirms skaļā pauduma viņš saēdies narkotiskās vielas, ir jāšaubās. Plaši zināms toties ir viens - viņa politiskā izdzīvošana ir tieši atkarīga no Krievijas atbalsta. Kā gan pēc ieceres tik vēsturisks paziņojums varētu nebūt saskaņots ar Kremli? Vai notikušais neizskatās pēc Zaharčenko deleģēšanas, lai viņš pasniegtu Maskavas mājienu Kijevai – spēlējiet pēc mūsu noteikumiem, citādi Ukrainas vietā būs Mazkrievija? Vācu eksperts Stefans Maisters ir pārliecināts, ka Mazkrievijas sludināšana ir daļa no Krievijas politikas - izmantot vēsturiskos jēdzienus un simbolus Ukrainas kā suverēnas valsts diskreditācijai.

Mazkrievijas projekta aromāts virmo pa Kremļa kabinetu atvērtajiem vēdlodziņiem. Iespējamo idejas ģeneratoru skaitā visbiežāk tiek daudzināts par Ukrainas virzienu Kremlī atbildīgā Krievijas prezidenta padomnieka un abu šķeltniecisko "tautas republiku" krusttēva Vladislava Surkova uzvārds.

Daudz zinošais radiostacijas Eho Moskvi vadītājs Aleksejs Venediktovs tiešā tekstā apgalvo, ka tieši Surkovs piedāvājis savdabīgo koncepciju – pasludināt visu Ukrainu par nenotikušu valsti un no jauna iedarbināt projektu par vasaļa veidojumu kā Krievijas daļu nākotnē. Tātad par Mazkrieviju kā Krievijas impērijas sastāvdaļu. Izraudzīties nevis Abhāzijas vai Krimas, bet Dienvidosetijas scenāriju ar sekojošu apvienošanu.

Nav bijis ilgi jāgaida līdz Surkova izteikumiem, ka ažiotāža par iedomāto Mazkrievijas valsti esot bijusi kopumā lietderīga un viņa formulējam, ka "Donbass karo nevis par atdalīšanos no Ukrainas, bet par tās veselumu." Ukrainā risinoties pilsoņu karš starp cilvēkiem, kas atšķirīgi skata savas valsts nākotni.

Savā "Krimas runā" Krievijas prezidents savulaik zīmēja vīziju par to, ka noris cīņa par "Jaunkrieviju" no Odesas līdz Harkovai, tad sekoja "antiUkrainas" klucīšu konstrukcijas celtniecība, kuras pīlāri Donbass un Luganska tiektin tiecas iekļauties Krievijā uz jebkādiem noteikumiem. Bet tagad izrādās, ka tas pats Zaharčenko karo par Donbasa atkalapvienošanos ar Ukrainu?

Racionāls kodols ietverts "Deutsche Welle" apskatu autora Konstantīna Egerta pieļāvumā, ka par galveno Krievijas priekšvēlēšanu kampaņas pārsteigumu var kļūt Ukrainas zemes faktiski sagrābušo separātisko republiku atzīšana ar "krievu iedzīvotāju glābšanas" ieganstu. Tādā kontekstā "taustīšanās", uzrādot Mazkrievijas projektu astoņus mēnešus pirms vēlēšanām, ir saprotama.

Bet šobrīd izskatās, ka Mazkrievijas projekts vēl nav pilnībā apstiprināts visaugstākajā līmenī. Aizvadītajā nedēļā Ukrainas saskaldīšanas vēlmes daudzināšana neietilpa Kremļa plānos. Pašlaik Maskava nav noskaņota sajūsmināties par ierosmēm, kas nozīmē atteikšanos no Minskas nolīgumiem un diskreditē to starptautiskās kopienas acīs. Kremlī uzskata, ka daļa no Minskas nolīgumiem nav izpildāma, tomēr šobrīd tas nav gatavs atteikties no tiem.

Noklausoties fantāziju par Ukrainas valsts pastāvēšanas pārtraukšanu, ir jāpiekrīt ukraiņu apskatniekam Sergejam Rudenko, kurš pasvītro - Zaharčenko atskaņotā Mazkrievijas dibināšana "ir lieku reizi demonstrējusi, ka okupētajā Donbasā Kijevai nav ar ko vest sarunas par mieru." Tas nevar neraisīt bažas par turpmāko.

Ideologa Surkova un viņa domubiedru lokā uzpeldējusī ideja par Donbasu kā visas Ukrainas interešu paudēju, nevis Ukrainas šķēlēju, vēl nenogrims. Zaharčenko priekštecis neatzītās "Donbasa tautas republikas" vadoņa krēslā Aleksejs Borodajs atkārtojis – tas, ka Mazkrievijas projekts ticis pieteikts pārsteidzīgi, nenozīmē, kas tas nav piepildāms. Jebkurā gadījumā Ukrainas austrumos vairs nebūs tā, kā bija agrāk. To sāk atzīt arī Kijeva, kas projektē Donbasa reintegrācijas plānu.