Ziņa par zemkopības ministra J.Dūklava nedeklarēto zemes īpašumu Rīgas brīvostā liek pievērst uzmanību gan valsts īpašumu pārvaldībai, gan ārvalstu investīciju piesaistes pamatprincipiem, kas attiecas ne tikai uz Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru, bet arī augstākajām valsts amatpersonām, lai novērstu sava stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un citus korupcijas riskus.
Dienā, kad "Sabiedrība par atklātību – Delna" nosūtīja Ministru prezidentam M.Kučinskim atkārtotu vēstuli ar aicinājumu pieprasīt zemkopības ministra J.Dūklava demisiju saistībā ar tā sauktajām Rīdzenes sarunām (J.Dūklavs lūdza A.Šlesera kā brīvostas valdes priekšsēdētāja palīdzību par "15 ļimončikiem" pārdot privātu zemes gabalu ostā, kas "zem svešām famīlijām" piederot vairākiem kompanjoniem, tajā skaitā viņam – 10%), zvanīja viens no J.Dūklavu aizstāvošo organizāciju vadītājiem, kurš šīm sarunām pavēra skatu no cita punkta. Protams, pārmetumi par mūsu pērkamību un vēlmi apstādināt Latvijā ražošanu, bet pēc šīm muļķībām sekoja daudz svarīgākais - J.Dūklava sniegtais skaidrojums šim kungam. Proti, J.Dūklavs vēlējies palīdzēt Baltkrievijas investoram Rīgas brīvostā izveidot graudu pārkraušanas vietu. Ministri, protams, var investorus iepazīstināt savas nozares jautājumos, bet īpašumu darījumu līmeņa iesaiste nav izprotama.