Viens no tikko pieņemtās nodokļu reformas aspektiem, kurš izraisīja diezgan agresīvu kritiku, ir IIN likmes progresivitāte. Plānotā progresivitāte ir arī viena no svarīgākajām konceptuālajām izmaiņām valdības piedāvātajā reformas variantā, salīdzinot ar iepriekšējo, kuru tie paši kritiķi atbalstīja. Salīdzinot ar iepriekšējo reformas plānu, piedāvātais progresivitātes variants ir finansiāli neizdevīgs darba ņēmējiem, kuru bruto ienākumi no algotā darba pārsniegs 55 tūkstošus eiro gadā (vidēji 4583 eiro mēnesī). Salīdzinot ar pašreizējo situāciju, reālus zaudējumus no IIN likmes izmaiņām jutīs tie, kas pelna virs 70 tūkstošiem eiro (ap 6000 eiro mēnesī).
Tā ir relatīvi neliela, bet ietekmīga grupa. Nevar izslēgt, ka aiz progresivitātes kritikas stāvēja arī šīs grupas (vai vismaz tās daļas) mantiskās intereses. Publiskajā telpā dzirdējām citus argumentus, piemēram: (1) ar progresivitāti ir jāpagaida, kamēr nostiprināsies Latvijas vidusšķira; (2) ieviešot progresīvo IIN skalu, sodīsim nodokļu maksātājus, kuri godīgi deklarē savas lielās algas, tādējādi mudinot šos godīgos aiziet ēnā; (3) Eiropas Komisija, Pasaules Banka un OECD, kas rekomendēja ieviest progresīvo IIN skalu, nesaprot Latvijas specifiku; (4) Igaunijā IIN likme ir 20% visiem, tāpēc augstākas likmes Latvijā apdraudēs mūsu konkurētspēju darba tirgus "augšējā galā".
Šajā rakstā parādīšu, ka reformā paredzētais progresivitātes variants starptautiskā kontekstā izskatās ļoti "maigs" un neapdraud Latvijas vidusšķiru. Progresivitāte nav sods veiksmīgiem cilvēkiem, bet gan vairumā moderno sabiedrību funkcionējošs labumu pārdalīšanas un nevienlīdzības mazināšanas instruments. Trešo no minētiem argumentiem pret progresivitāti ("paši esam gudri") grūti uztvert nopietni – gan tāpēc, ka tas ir pārāk universāls, gan tāpēc, ka arī Latvijas ekspertu vidū ir progresivitātes atbalstītāji. Kas attiecas uz Igauniju – tā spēj savākt nodokļos par aptuveni 5% no IKP vairāk nekā mēs (gan uz citu, nevis IIN, nodokļu rēķina).[1] Ja mums tas izdotos un budžetā pietiktu naudas svarīgu sociālo problēmu adekvātai risināšanai, varbūt mēs varētu vēl padiskutēt par progresivitāti... Vienlaikus, iespējams, Latvijas solis IIN progresivitātes virzienā kalpos par piemēru mūsu Baltijas kaimiņvalstīm – Igaunijā ienākumu nevienlīdzība ir tikpat izteikta kā pie mums, bet Lietuvā – vēl izteiktāka.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!