Sanita Bajāre: Drosme būt efektīvam un godīgam  (18)

Jaunākais pētījums uzrāda, ka uzņēmēji strādā garas stundas un vairāk nekā puse arī brīvdienās. Dažkārt garās darba dienas var skaidrot ar nozares specifiku, tomēr vietā būtu jautājums – vai smags darbs ir pietiekams, lai padarītu uzņēmumu efektīvu un attīstītos, un, kas ir citi faktori, kas ietekmē uzņēmuma veiksmi? Paradoksālā kārtā, tīrs bizness, kas bieži viens šķiet kā apgrūtinājums, ilgtermiņā var dot ļoti taustāmus un praktiskus ieguvumus.

Tas, ka uzņēmumu attīstība ir saistīta ar risku, bet arī stāvēšana uz vietas var būt riskanta, ir vēl viens no paradoksiem, ko daļa uzņēmēju apzinās par vēlu. Konkurencē uzvar tie, kas attīstās. Faktori veiksmīgai attīstībai būs biznesa efektivitāte, pielietotās tehnoloģijas, kā arī tirgus diversifikācija vai mērogs. Šobrīd Latvijas pilsētās kā sēnes pēc lietus parādās pašapkalpošanas automazgātuves. Jābūt drosmīgam iesaistīties tik sīvā konkurencē un riskēt ar naudu.

Piekritīsiet, ka aiz Rīgas spožajām ugunīm bieži vien pazūd fakts, ka veiksmīgu biznesu var attīstīt arī ārpus lielpilsētas - reģionos. Tieši sagaidāmā efektivitāte no izmaksu standartizācijas un darbības mērogs ļauj uzņēmumam veiksmīgi piesaistīt attīstībai un konkurences cīņā vajadzīgo bankas finansējumu.

Uzņēmumu attīstībā ļoti svarīgas ir valsts atbalsta programmas, taču tās ne vienmēr risina naudas plūsmas jautājumus. Uzņēmumiem un bankām ir veiksmīgā sadarbība ar valsts attīstības finanšu institūciju ALTUM, kas piedāvā mērķtiecīgu valsts atbalsta instrumentu kopumu. Uzņēmējiem šie finanšu instrumenti palīdz risināt riska diversifikācijas jautājumu un paplašināt savas darbības mērogu, atrast jaunus noieta tirgus. ALTUM atbalsta spektrs ir plašs un ļauj bankām ar mazāku risku izsniegt aizdevumus un mazākiem procentiem plašam uzņēmumu klāstam - sākot ar nelieliem servisiem un veikaliem līdz pat ambicioziem jaunuzņēmumiem, zemniekiem un nopietnām ražotnēm, kuru īpašnieki paplašināšanā vēlas ieguldīt miljonus.

Tomēr valsts izsniegtais vai garantētais finansējums nebūs piemērots uzņēmuma tekošo vai neplānoto vajadzību risināšanai - iebrukuša jumta remontam vai aizkavētu klientu norēķinu dēļ iekavētai algu izmaksai. Šādām vajadzībām piemēroti ir mikrokredīti, kas Latvijas uzņēmumiem kļuvuši pieejami pēdējā pusotra gada laikā, bankām pielāgojoties Latvijas uzņēmumu darbības specifikai un uzņemoties augstāku risku. Tipisks mikrokredīta piemērs ir iespēja saņemt finansējumu līdz 20 000 eiro bez papildu ķīlas.

Lēmums par kredīta piešķiršanu tiek pieņemts ātri - dažu stundu vai pāris dienu laikā un uzņēmums var iepriekš nebūt bijis bankas klients. Šāds finansējuma veids ir pieprasīts, jo ļauj uzņēmumiem operatīvi un bez liekas birokrātijas risināt naudas plūsmas jautājumus. Lai arī procentu maksājumi par mikrokredītiem ir augstāki, nekā nodrošinātiem kredītiem, uzņēmumi šo instrumentu izmanto labprāt. Piemēram, šī gada pirmajā ceturksnī manis pārstāvētā banka tieši mikrokredītos izsniedza 1,5 miljonus eiro; vidējais kredīta lielums bija 10 000 eiro.

Taču arī mikrokredīts tiek izsniegts ar vienu, bet negrozāmu nosacījumu – uzņēmumam jābūt legālai un dokumentētai naudas plūsmai. Mikrokredīta gadījumā tieši naudas plūsma, nevis ķīla nosaka piešķiramā finansējuma lielumu. Šī ir vēl viena, bet būtiska priekšrocība tiem uzņēmumiem, kas izvēlas strādāt "tīri" un attīstīt caurskatāmu biznesu. Paliekot "pelēkajā zonā" attīstību plānot un organizēt un piesaistīt finansējumu būs daudz grūtāk, dažkārt pat neiespējami. Tāpēc iedrošinām uzņēmējus būt gan drosmīgiem savās ambīcijās, gan ienākt "baltajā" zonā pat tad, ja konkrētajā nozarē "pelēkā nauda" ir izplatīta. Ir vērts uzņemties adekvātu un pareizi aprēķinātu risku, lai biznesu veidotu un attīstītu. Jo arī stāvēšana uz vietas var būt riskanta.