Svētdien Aglonā Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētku vigīlijas dievkalpojumā uzrunājot ticīgos, Rīgas arhibīskaps metropolīts Zbigņevs Stankevičs pauda domu, kas saviļņojusi sabiedrību. Viņš norādīja, ka cilvēku izbraukšana no Latvijas ir grēku sekas. Šī jau ir vismaz otrā reize dažu gadu laikā, kad Aglonā izskan skaidri un drosmīgi vēstījumi, kādus sen neesam dzirdējuši no politiskajiem vadītājiem.
Vērts atcerēties, ka pirms trīs gadiem Aglonā Rēzeknes-Aglonas diecēzes bīskaps Jānis Bulis saviļņoja sabiedrību, runājot ārkārtīgi skaidru un drosmīgu valodu. Viņš toreiz teica: "Ko redzam šodien? Tiešām dīvaini. Bijām pārliecināti, ka nacisma, fašisma, komunisma, staļinisma sērga palikusi pagātnē. Bet nē – 21. gadsimtā Eiropas vidū, aptuveni 1500 kilometru un 25 brauciena stundu attālumā no Latvijas, proti, Ukrainā, Krievija uzsākusi tā saukto slēpto hibrīdkaru." Vairāk nekā 135 tūkstošiem klātesošo un neskaitāmiem TV skatītājiem bīskaps Bulis atgādināja: "Citur no debesīm krīt zvaigznes, bet pie Doņeckas no debesīm krita bērni." (1)
Šogad metropolīts Zbigņevs Stankevičs lika domāt par Latvijas nākotni – ļoti smago demogrāfisko problēmu, izmiršanu, aizbraukšanu, par drausmīgajām sekām, ko tas viss var radīt Latvijai. Doma – cilvēku izbraukšana ir grēku sekas – atspoguļojas ziņu virsrakstos, bet ir būtiski izlasīt visu viņa sprediķi vai vismaz daļu, kurā minēta šī doma. (2) Stankevičs savā sprediķī, atgādinot par grēkiem, teica: "Nav nekā jauna zem saules. Tie ir mantkārība jeb alkatība, varaskāre jeb slimīgas ambīcijas, baudkāre jeb kalpošana savām kaislībām, ignorējot veselā saprāta apsvērumus. Šī grēka vara atdala mūs no Dieva, traucē mums baudīt dzīves pilnību kopā ar mūsu līdzcilvēkiem un sasniegt vispusīgu personības uzplaukumu. Tāpat šī grēka vara darbojas arī sabiedrības un valsts līmenī, tā ir dziļākais iemesls, kas traucē mūsu valsts uzplaukumam. Viena no šīs grēka destruktīvās iedarbības sekām ir Latvijas iedzīvotāju izbraukšana no valsts un iedzīvotāju skaita samazināšanās."
Daudzi noteikti jautās – kuri tad ir tie lieli grēcinieki? Kāds varbūt maldīgi padomās, ka paši aizbraucēji ir tie lielākie grēcinieki, kuri sodīti ar dzimtās zemes pamešanu. Ir acīmredzami, ka tā viņš nav domājis. Lasot tālāk, šaubas zūd. Stankevičs skaidri norāda, ka būtisks ir solidaritātes princips, kurš īpaši jāizprot un jāievēro politikā un biznesā iesaistītājiem. Tas ir skaidrs vēstījums visiem tiem, kuri ir pie vainas milzīgajā nevienlīdzības plaisā mūsu valstī. Tātad runa ir par mūžīgajiem varas politiķiem un ar viņiem saistītajiem politbiznesmeņiem. Stankeviča vēstījums ir nepārprotams: "Tie bagātie, kas ir pie varas, ir aicināti būt atvērti uz tādu nodokļu reformu, kas palīdz veidoties un nostiprināties vidusšķirai, bet trūcīgajiem – izrauties no nabadzības žņaugiem. Tas attiecas arī uz uzņēmējiem, kuri par katru cenu cenšas palielināt savu peļņu, bet nerūpējas bieži vien par to, lai nodrošinātu saviem darbiniekiem cieņpilnu dzīvi."
Protams, ka metropolīts savā runā nevarēja sākt tiesāt, norādīt uz konkrētiem vainīgajiem. Labs sprediķis ir tāds, kurš nesit ar paštaisnām dogmām pa galvu, bet liek domāt, meklēt un atrast atbildes. Stankeviča vēstījums ir tieši tāds. Runājot par slimīgu varaskāri un ambīcijām, viņam nav nepieciešams teikt, piemēram, šādus vārdus: "Tas Putina spiegs, kuram bija jāizšķaida latvieši sīkpartijās, ir pārpildījis plānu un, visdrīzākais, tiks apbalvots."
Tieši tāpat katrs var jautāt – kāpēc daudzi balsoja un turpina balsot par politisko apvienību ZZS, kura nepārprotami ir pamatīgi līdzvainīga "trekno gadu" finanšu katastrofā, kad tik vieglprātīgi tika pārdedzināta valsts ekonomika? Tāpat mums ir jājautā, kāpēc atšķirībā no citām valstīm nenotika pamatīga izmeklēšana par tā laika traģiskajiem notikumiem. Kuri politiķi ļāva nesodīti ar pilnām kabatām aizmukt tiem baņķieriem, kuri bija vainīgi pie krīzes? Kāpēc šo banku vadītāji turpina baudīt miljonāru dzīvi, regulāri vaļojoties Nicā, pie Vidusjūras, bet valstij nepietiek līdzekļu, lai nodrošinātu elementārus, cilvēka cienīgus dzīves apstākļus simtiem tūkstošu pensionāru?
No Latvijas patiešām ir aizbraukuši vairāk nekā 200 tūkstoši cilvēku. Pirmajā mirklī domājam, ka tie ir tikai mazliet vairāk nekā 10% no kopējā iedzīvotāju skaita. Tomēr, mazliet iedziļinoties, saprotam, ka lielākā daļa no aizbraukušajiem ir jaunās ģimenes ar bērniem. Tāpat lielā skaitā aizceļojuši jaunie cilvēki, kuri drīz veidos ģimenes un kuru bērni jau dzims ārpus Latvijas. Tātad skaudrā patiesība ir tā, ka Latviju ir pametusi vismaz trešdaļa no nākamajām paaudzēm.
Mums ir beidzot jātiek skaidrībā – kāpēc viss tā ir noticis? Tikpat, ja ne svarīgāk ir noskaidrot personas, kuras izvēlējās kalpot atsevišķiem baņķieriem, nevis savas tautas nākamībai. Kurš radīja tādus apstākļus, ka daudziem bija burtiski spiestā kārtā jāpamet sava zeme, jo politiķi un baņķieri finanšu krīzes laikā uz oglēm burtiski lēja virsū benzīnu?
Tā varēja rīkoties vai nu plānprātīgie, vai pēdējie nelieši. Tie bija vietējie baņķieri un viņu draugi, tās bija it kā ļoti cienījamas lielās ārzemju bankas, tie bija nekustamo īpašumu spekulantu lobiji, ēnu ekonomikas miljonāri, tie paši oligarhi – viņi joprojām nav saukti tiesas priekšā. Bet tieši viņu neremdināmā alkatība, slimīgas ambīcijas un baudkāre izdzina no valsts desmitus un simtus tūkstošu, aplaupīja un turpina aplaupīt ģimenes ar bērniem un pensionārus.
Labs sprediķis mudina domāt, meklēt un atrast atbildes. Metropolīts Zbigņevs Stankevičs sava sprediķa noslēgumā lūdz, "lai parlaments pieņem taisnīgus likumus, lai ievieš tādu nodokļu reformu, kura veiks ienākumu taisnīgu pārdali, lai katrs, sākot ar visnabadzīgāko un beidzot ar visbagātāko, Latvijā varētu pateikt: jā, tā ir mana zeme, es to mīlu, tā man nodrošina attīstības iespējas un pilnvērtīgas dzīves iespējas".
Šī lūgšana piepildīsies tikai tad, ja sabiedrība pārtrauks sekot un ar savām balsīm atbalstīt alkatības grēka varā esošos politikāņus. Īpaši tos, kuri reiz kalpoja naidīgai okupantu varai un pēc tam nesātīgi metās kalpot zelta teļam.
Avoti:
1. Delfi.lv. 'Pie Doņeckas no debesīm krita bērni' – bīskapa Buļa lūgšana Aglonā, kas saviļņoja tūkstošus.
http://www.delfi.lv/news/national/politics/pie-doneckas-no-debesim-krita-berni-biskapa-bula-lugsana-aglona-kas-savilnoja-tukstosus.d?id=44850072
2. Katolis.lv. Arhibīskapa Zbigņeva Stankeviča uzruna Aglonas svētku vigīlijas dievkalpojumā 2017. gada 14. augustā.
http://katolis.lv/rigas-arhibiskaps/sprediki-un-uzrunas/2017.html
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!