aris jansons
Foto: Privātais arhīvs
Gan terorakts Barselonā, gan uzbrukums Somijas pilsētā Turku vēlreiz apstiprinājis – terorisma draudi Eiropā paši no sevis neizzūd. Pilnīga drošības sajūta jaunajā gadsimtā ir un būs iluzora. Mūs sāk nomākt rutīna, ar kādu mēs reaģējam uz kārtējo asiņaino slepkavību sēriju, tas, ka notikušā priekšā mēs jūtamies bezspēcīgi un ka no jauna ir jāatgriežas pie vecajiem secinājumiem. Lietpratēji saka – ir jāpierod pie bailēm un nenoteiktības. Eiropieši, protams, raugās, kādu recepti pret bailēm piedāvās politiskā elite.

Pēc katra teroristu uzbrukuma skan vieni un tie paši jautājumi. Kā tas varēja notikt? Kāds bija noziedznieku mērķis? Ko darīt, lai novērstu slepkavību atkārtošanos?

Virkne uzbrukumu Eiropas pilsētās varēja nenotikt, ja vien nebūtu gadījies kāds apstāklis vai kāds cilvēks, kam izdevies "izslīdēt cauri" drošības pasākumu sienai. Bieži izrādās, ka par nozieguma veicēju bīstamību jau iepriekš brīdinājuši viņu izcelsmes zemes vai partnervalstu drošības dienesti. Jau pēc notikušā spāņi sūkstās, ka pēc uzbrukumiem Nicā, Berlīnē un Londonā Barselonas varasiestādes nav veikušas visvienkāršākās darbības, lai aizsargātu cilvēkus no automašīnas nokļūšanas ļaužu pārpilnajā gājēju zonā La Ramblas promenādē, kur notika traģēdija.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!