Āris Jansons: Bin Ladens ir dzīvs  (106)

Pēc katra teroristu uzbrukuma skan vieni un tie paši jautājumi. Kā tas varēja notikt? Kāds bija noziedznieku mērķis? Ko darīt, lai novērstu slepkavību atkārtošanos?

Virkne uzbrukumu Eiropas pilsētās varēja nenotikt, ja vien nebūtu gadījies kāds apstāklis vai kāds cilvēks, kam izdevies "izslīdēt cauri" drošības pasākumu sienai. Bieži izrādās, ka par nozieguma veicēju bīstamību jau iepriekš brīdinājuši viņu izcelsmes zemes vai partnervalstu drošības dienesti. Jau pēc notikušā spāņi sūkstās, ka pēc uzbrukumiem Nicā, Berlīnē un Londonā Barselonas varasiestādes nav veikušas visvienkāršākās darbības, lai aizsargātu cilvēkus no automašīnas nokļūšanas ļaužu pārpilnajā gājēju zonā La Ramblas promenādē, kur notika traģēdija.

Izskatās, ka Barselonas teroristus iedvesmojis terorakts Nicā, kur kravas mašīna uzbrauca Bastīlijas ieņemšanas dienas svinētājiem, bojā ejot 87, bet ievainojot ap 400 cilvēku. Eksperti domā, ka šāda tipa uzbrukumi atkārtosies, iespējams, vēl biežāk, jo no teroristu redzesleņķa tie ir vienkārši un efektīvi. Automašīna dod iespēju nonāvēt iespējami daudz cilvēku, kas "nepareizā brīdī gadījušies nepareizā vietā".

Islāma valsts izkropļo islāmu

Autortiesības uz noziegumu Barselonā pieteicis džihādistu teroristiskais grupējums Islāma valsts. Bet, kā teicis kāds drošības eksperts, Islāma valsts pieteiksies par ikkatra terorakta rīkotāju pat tad, ja nav tieši to sarīkojusi, – tā tik un tā ir šāda uzbrukuma iedvesmotāja.

Konkrētie nozieguma veicēji bijuši aizgrābti ar fanātisku vēlēšanos nonāvēt visus neticīgos. Šie puiši nav filozofējuši par baiļu un panikas sēšanu, bet ar savu rīcību gludi iekļāvušies Islāma valsts un "Al Qaeda" ideologu scenārijā. Saskaņā ar to vizuāli iespaidīgiem notikumiem ir jāsekmē lielākais konflikts Eiropas kopienās, kur visi nemusulmaņi nostātos pret visiem Korāna paudējiem bez jebkādas šķirošanas.

To, ka abu grupējumu ideologi lolo šādu mērķi, apliecina gan arābu, gan angļu valodā internetā brīvi pieejamas instrukcijas ar norādēm, kā teroristiem gatavot masu slepkavības. Ciniski tiek uzsvērts, ka uzbrukums var būt ļoti vienkāršs, pēc iespējas lētāks, piemēram, ar iznomātām automašīnām vai parastiem nažiem. Tiem, kas gatavojas uzbrukt, jāizvairās no mošejām un, ja vajadzīgs, nolūkā mazināt aizdomas pat jānodzen sev bārda. Terorisms apzināti izvēlas savus ienaidniekus, un, kā raksta spāņu avīze "El Pais", Barselonu teroristi izraudzījās tāpēc, ka šī pilsēta kā neviena cita pārstāv atvērtas, demokrātiskas un plurālistiskas telpas garu – tieši to, ko radikālisms tiecas iznīcināt.

"Labākā saskatāmā atbilde ir cīņa ar problēmas pamatcēloņiem – ar fanātisku islāma mācības kropļošanu, kas padara to par nāves kultu, kuram nav nepieciešams nekas cits kā kredītkarte, autovadītāja apliecība un internets, lai plāns izdotos," viedi bilst britu "The Times".

Bin Ladens aicina nogalināt

Teroristu organizācija ""Al Qaeda" Arābijas pussalā (AQAP)" izdod džihādistu žurnālu "Inspire". No tā jaunākā numura var uzzināt, ka pašlaik nozīmīgākais AQAP loceklis un, iespējams, līderis ir Hamza bin Ladens, "Al Qaeda" dibinātāja Osamas bin Ladena dēls. Viņa māte bija viena no trim sievietēm, kas dzīvoja kopā ar Osamu bin Ladenu Abotabadas ēku kompleksā, kur 2011. gada 1. maijā teroristu barvedi iznīcināja ASV speciālā vienība. Žurnāls pārstāsta viņa maijā uzņemtu video ar saukli uzbrukt "ebreju mērķiem" visā pasaulē un aicinājumu "vientuļiem vilkiem" uzbrukt amerikāņiem, krieviem, ar NATO saistītiem mērķiem un kristiešiem. "Mēs turpināsim uzbrukt jums, kamēr jūs neatsauksiet savus spēkus no visām islāma valstīm," video saka bin Ladens. Viņš arī aicina uzbrukt civiliedzīvotājiem, jo ar uzbrukumiem civilistiem "var panākt ieguvumus, kas nav sasniedzami, vēršoties pret militāriem mērķiem".

Ar īslaicīgu modrību nepietiek

Diemžēl ir patiesība, ka vairāki simti tūkstošu Eiropas musulmaņu noraida mūsu paražas un tradīcijas, un pēc Eiropas valstu drošības dienestu un policijas aplēsēm mūsu kontinentā ir desmitiem tūkstošu fundamentālistu, kuri var nogalināt. Tas ir liels radikālā islāmisma agresijas potenciāls, par kuru nerunāt un pret kura draudiem nerīkoties ir bezatbildīgi. Tagad secināts, ka Ziemeļspānijas pilsētas Ripollas mošejas imams ir veicinājis tās islāmistu šūniņas radikalizāciju, kas nupat veica uzbrukumu Spānijā. Kārtējo reizi teroraktos iesaistīto jauniešu vecāki pauž, ka nav nojautuši viņu dēlu piesliešanos radikāļiem, un eksperti konstatē, ka ar nenobriedušajiem jauniešiem bijis viegli manipulēt. Mošeja kā vieta, kur tiek izplatītas radikālas idejas, ir kārtējais brīdinājums par to, ka ir musulmaņi, kas neatsakās no islāma ekstrēmistiskās versijas uztiepšanas un vardarbības kā palīglīdzekļa. Protams, valstij ir stingri jāvēršas pret tām grupām, kas nodarbojas ar naida kurināšanu un mudina uz sadursmi. Godīgiem islāmticīgajiem nebūtu jāapvainojas, ka Eiropā varasiestādes pievērsīs nopietnu vērību islāma biedrībām un nodibinājumiem, jo fakti rāda, ka ar kultūras iestādēm vai valodu kursiem bieži vien tiek maskēti gluži citi mērķi.

Īslaicīga modrība vai panikas izraisīta reakcija nenovērsīs turpmākus teroristu uzbrukumus, jo nepietiek vienkārši sekot ikvienam, kas demonstrē savu piederību islāmam. Protams, ir iespējams uzlabot drošību sabiedriskās telpas jutīgajās zonās. Ir nepieciešams nodrošināt pietiekami daudz iespēju un līdzekļu izlūkdienestiem, lai būtu iespējams izsekot tos, kas meklē un noalgo potenciālos noziedzniekus, kā arī tos, kas ir radikalizējušies.

Augusta terorakti kārtējo reizi liek secināt, ka tie ir vērsti pret Rietumu dzīvesveidu un pasaules uztveri, eiropeiskajām vērtībām, mūsu sabiedrības brīvību un atvērtību. Lai izslēgtu iespēju, ka, piemēram, Barselonas traģēdija atkārtojas citā Eiropas metropolē, būtu jāierobežo pilsoņu brīvība un, pirmkārt, interneta brīvība. Teroristi izmanto pasaules tīmekli, lai sagatavotu un saskaņotu uzbrukumus. Ja tīmeklis būtu pakļauts pilnīgai kontrolei, tie būtu gandrīz bezspēcīgi, taču, kā saka skaļāko epitetu lietotāji, – tas būtu trieciens mūsu civilizācijas pamatiem un tāpēc nevar noderēt kā reāls risinājums, tāpat kā mūsu pilsētu pārvēršana par dzeloņstiepļu cietokšņiem, lai Eiropā valdītu bailes, ko vēlētos teroristi.

Toties pārtraukt teroristu centru piebarošanu ar naudu ir reāli. Arī Latvijas bankām, kurās ir tik daudz svešas naudas, nebūtu jāgaida starptautisko finanšu uzraugu rājieni un soda sankcijas, bet pašām ir modri jāraugās un jāpēta, vai caur tām pie Eiropas islāmticīgo grupām no valstīm, kuras atbalsta terorismu, neplūst vērā ņemami finanšu līdzekļi. Čehu nedēļraksts "Reflex", pievēršot savas valsts baņķieru uzmanību šai plūsmai, norāda, ka konkrēti runa ir par Saūda Arābiju, Kataru, Irānu un Pakistānu. Arābu, Kosovas, Čečenijas vai Dagestānas noziedzīgie grupējumi un narkomafija Eiropā atmazgā un piesaista naudas līdzekļus, kas aizplūst teroristiskajām organizācijām, tostarp Libānas "Hezbollah" vai palestīniešu "Hamas". Šādos gadījumos visām Eiropas valstīm ir jārīkojas ar vislielāko bardzību, un Latvija nedrīkst mierināt sevi ar ģeogrāfisko attālumu no Kaukāza vai Tuvajiem Austrumiem.