Delfi foto misc. - 55191
Foto: LETA
Krievijas prezidenta Vladimira Putina vara ir vājāka, nekā tas šķiet. Būtībā Putina varas pamati – klienteliskas ekonomiskās vienošanās, ko viņš ir skrupulozi nostiprinājis pēdējās paaudzes laikā, – ir kļuvuši par viņa politiskās izdzīvošanas galveno apdraudējumu. Iemesls tam ir vienkāršs: tā kā Putina sirdsdraugu kapitālisma sistēmā neviens nevar būt drošs par savām īpašumtiesībām, Krievijas vecākās amatpersonas un oligarhi ir spiesti savu naudu turēt ārvalstīs, lielākoties Rietumu valdību jurisdikcijā, pret ko Putins neganti protestē.

Ar rūpīgi izraudzītu uzticības personu palīdzību Putins ir iedibinājis trīs varas lokus: valsts, valstij piederošās korporācijas un lojālistu "privātie" uzņēmumi. Process sākās laikā, kad viņš bija Federālā drošības dienesta priekšsēdētājs (no 1998. līdz 1999. gadam) un kontrolēja slepenpoliciju.

Taču tieši Putina pirmās prezidentūras laiks no 2000. līdz 2004. gadam bija tas, kurā šis plaukstošais autoritārās varas piekritējs veica īstu varas konsolidācijas meistardarbu. Kā pirmo viņš 2000. gada vasarā pārņēma Krievijas televīziju. Pēc tam viņš iedibināja savu "varas vertikāli" valsts un reģionālajās administrācijās, kā arī savu "likuma diktatūru" tieslietu sistēmā. Savukārt 2003. gada parlamenta vēlēšanās Putins ieguva stabilu kontroli gan pār Krievijas Federācijas Federālās sanāksmes Valsts domi (apakšpalātu), gan Federācijas padomi (augšpalātu). Valsts varas – Drošības padomes – augšgalā viņš iecēla trīs KGB ģenerāļus: Sergeju Ivanovu, Nikolaju Patruševu un Aleksandru Bortņikovu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!