Šādu situācijas attīstību veicina jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka, lai arī atvērtajā tirgū cenas krīt, tas nesniedz tūlītēju ieguvumu mājsaimniecībām, kuras daudz straujāk pamana izmaiņas pēc vietējā tirgū pieņemtajiem lēmumiem.
Plašās attīstības iespējas, ko sniedz citu elektrības izmaksu sastāvdaļu pārskatīšana, uzskatāmi parāda elektrības izmaksu salīdzinājums dažādās Baltijas valstīs vidēja izmēra mājsaimniecībām ar 200 kilovatstundu patēriņu mēnesī. Latvijas tirgus līdera piedāvājums šādiem lietotājiem kopsummā ir par aptuveni 10% augstāks nekā Igaunijas atvērtā tirgus līdera piedāvājums līdzīgai patērētāju grupai. Un elektroenerģijas cena nebūt nerada lielākās atšķirības.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!