Jānis Bethers: Elektrības izmaksas krīt, bet Latvija joprojām līderos  (53)

Šādu situācijas attīstību veicina jauni starpsavienojumi ciešākai Baltijas elektroenerģijas tirgus integrācijai Skandināvijas enerģijas tirgū. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka, lai arī atvērtajā tirgū cenas krīt, tas nesniedz tūlītēju ieguvumu mājsaimniecībām, kuras daudz straujāk pamana izmaiņas pēc vietējā tirgū pieņemtajiem lēmumiem.

Plašās attīstības iespējas, ko sniedz citu elektrības izmaksu sastāvdaļu pārskatīšana, uzskatāmi parāda elektrības izmaksu salīdzinājums dažādās Baltijas valstīs vidēja izmēra mājsaimniecībām ar 200 kilovatstundu patēriņu mēnesī. Latvijas tirgus līdera piedāvājums šādiem lietotājiem kopsummā ir par aptuveni 10% augstāks nekā Igaunijas atvērtā tirgus līdera piedāvājums līdzīgai patērētāju grupai. Un elektroenerģijas cena nebūt nerada lielākās atšķirības.

Aplūkojot to, kādu proporciju mājsaimniecību izmaksās rada katra no elektrības izmaksu sastāvdaļām, redzams, ka elektroenerģijas izmaksas visās Baltijas valstīs veido līdzvērtīgu daļu no kopējā rēķina. Savukārt lielākās atšķirības nosaka tādas lokālās izmaksu sastāvdaļas kā sadales tarifi un obligātā iepirkuma komponente (OIK), kas Latvijā veido 21% no kopējā rēķina par elektrību un ir gandrīz divkārt augstāka nekā kaimiņiem. Tādējādi Latvijā joprojām ir aktuāls jautājums, kā veidot konkurētspējīgas elektrības izmaksas, nepaļaujoties tikai uz elektroenerģijas cenu kritumu, bet meklējot risinājumu vietēja līmeņa lēmumos.

"NordBalt" kabelis pazemina cenas, bet ne visiem

Būtisku elektroenerģijas cenas kritumu vairumtirgū veicināja pērn iedarbinātais "NordBalt" kabelis starp Lietuvu un Zviedriju. Tādējādi Latvijas un Lietuvas reģions ieguva tiešu pieeju lētākai elektroenerģijai un varēja izlīdzināt cenu atšķirības ar Igauniju, kuras starpsavienojumi ar Somiju dažkārt izraisīja pat divkāršas elektroenerģijas cenu atšķirības. Nepilna gada laikā elektroenerģijas cenas Latvijas un Lietuvas atvērtajā tirgū ir ievērojami kritušās, un vienas megavatstundas cenu atšķirības ar Igauniju mēneša griezumā nav pārsniegušas pāris eiro.

Tomēr ne Latvijas, ne Lietuvas mājsaimniecības vairumtirgus pozitīvās tendences līdz šim gan nav būtiski izjutušas. Elektroenerģijas cenas Latvijas tirgus līdera piedāvājumā mājsaimniecībām gada laikā ir samazinājušās vien par 3,5%.

Tas skaidrojams ar to, ka Latvijas mājsaimniecību tirgū vēl nav pietiekami liela konkurence, kas brīvā tirgus apstākļos ir viens no galvenajiem cenu izmaiņu virzītājiem, un tikai neliela daļa mājsaimniecību izmanto biržas cenai piesaistītus produktus. Savukārt Lietuvā joprojām tiek saglabātas regulētās cenas, kā rezultātā mājsaimniecību izdevumi par elektrību praktiski nav mainījušies un ir attiecīgi par 27% un 20% zemāki nekā Latvijā un Igaunijā. Lietuvas politiķi vēl ir drosmīgu lēmumu priekšā, jo ir skaidrs, ka regulētajā tarifā ietvertā elektroenerģijas cena neatbilst reālajai situācijai tirgū un tiek ievērojami subsidēta.

Lielākais efekts no vietējiem lēmumiem

Elektroenerģijas cenu svārstības ir samērā globāls process, kuru ir grūti ietekmēt, un ieguvums ir atkarīgs no ļoti daudziem faktoriem. Savukārt sadales pakalpojumu izmaksas ietekmē katras valsts lokālās izšķiršanās, un tas vistiešākajā veidā ietekmē patērētājus. To pierāda fakts, ka šobrīd visas Baltijas valstis ir pārskatījušas savus sadales sistēmas tarifus, ieviešot fiksētu maksu par pieslēgumu, kas uzreiz rezultējas elektrības rēķinu izmaiņās. Salīdzinot vidējās sadales pakalpojumu izmaksas, Lietuvas mājsaimniecību kopējie maksājumi sadales sistēmas operatoram ir viszemākie. Tomēr arī Latvijā AS "Sadales tīkls" ir spējusi efektīvi pārskatīt šīs izmaksas, un tiem, kuri nav īpaši mazi elektroenerģijas patērētāji, sadales pakalpojumu izmaksas ir samazinājušās pat par 10%.

Nākamais solis – infrastruktūras izmaksas un OIK

Tomēr šāda sadales tarifa optimizēšana nav palīdzējusi Latvijai tikt vaļā no elektrības izmaksu līdera goda Baltijas mērogā. Joprojām būtiskāko cenu atšķirību veido sadales tarifi un OIK radītais slogs, kur Latvija sniedz starp kaimiņvalstīm lielāko atbalstu atjaunojamās enerģijas un koģenerācijas projektiem. Pašlaik OIK maksājumos ietvertais atbalsta apjoms attiecīgi ir par 48% un 44% augstāks nekā Lietuvā un Igaunijā. Tieši šīs izmaksu pozīcijas pārskatīšana, ko Ekonomikas ministrija ir izvirzījusi par savu prioritāti, ļautu izlīdzināt cenu starpību ar Igauniju vai pat nonākt konkurētspējīgākās pozīcijās.

Ir svarīgi jau savlaicīgi rast risinājumu, lai mazinātu OIK radīto spiedienu uz kopējo elektrības cenu līmeni un risinātu šo maksājumu samazināšanas jautājumu pēc būtības, nevis turpinot tos pārdalīt starp dažādām patērētāju grupām. Vienlaikus ir jāturpina darbs pie tirgus attīstības, meklējot mūsdienīgus risinājumus sadarbībai ar patērētājiem, – energoefektivitātes risinājumu ieviešanas un mikroģenerācijas attīstības.