Toms Veidemanis: Reemigrācijas brīnumnūjiņa?  (155)

Atļaušos izteikt apgalvojumu, ka iedzīvotājus braukt projām motivē būtiskā plaisa starp iedzīvotāju vēlamo un reālo ikmēneša atalgojumu. Atbilstoši SKDS nesen publicētajam pētījumam[i] iedzīvotāji mēnesī vēlas saņemt 1200 eiro, tomēr reālā vidējā neto mēnešalga ir gandrīz divreiz mazāka. Tieši zemais labklājības līmenis kalpo kā dzinējspēks ēnu ekonomikai, aplokšņu algām un, iespējams, arī korupcijai, vienlaikus novedot tādā kā vāveres ritenī, kavējot sekmīgāku ekonomikas attīstību. Saeimas apstiprinātā nodokļu reforma sniegs tikai nelielu strādājošo ienākumu pieaugumu zemāko algu saņēmējiem, tāpēc nākamie soļi iedzīvotāju labklājības celšanā būtu jāsper virzienā uz aktivitātēm, kas būtiski palielinātu vidējo atalgojumu.

Otrkārt, papildu ierobežojumus labklājības izaugsmei uzliek ekonomiskās krīzes laikā aizbraukušo iedzīvotāju skaits, kuri šobrīd veiksmīgi strādā pie citu valstu ekonomikas izaugsmes veicināšanas. Lai gan skolas laikā tika uzsvērts, ka Latvijas bagātība ir tās meži, lauki un nedaudz arī derīgie izrakteņi, es uzskatu, ka mūsu galvenā bagātība ir mūsu cilvēki. Tādēļ jādara maksimāli iespējamais, lai radītu priekšnosacījumus viņiem dzīvot un atgriezties Latvijā. Bez reāliem risinājumiem, kas nodrošinās mūsu citās ES valstīs strādājošajiem cilvēkiem līdzvērtīgus dzīves apstākļus Latvijā, reemigrācija nenotiks.

Šīm abām problēmām var pievērsties ar vienotu risinājumu. Sekmējot augsti atalgotu darbvietu radīšanu, tiks veicināts iedzīvotāju labklājības līmeņa pieaugums, kā arī radīti nosacījumi, lai atgrieztos vismaz daļa emigrējušo tautiešu ar svešvalodu zināšanām. Valstij ar visiem pieejamiem un valsts atbalsta nosacījumiem atbilstošiem līdzekļiem nepieciešams sekmēt to nozaru attīstību, kurās vidējais atalgojums būtiski pārsniedz vidējo atalgojumu valstī, kas attiecīgi sekmētu kopējo ekonomikas izaugsmi un arī citu nozaru attīstību, vienlaicīgi piedāvājot labi apmaksātas darbvietas bez aplokšņu algām.

Kā vienu no šādām nozarēm vēlos izcelt dalīto pakalpojumu centrus un ārpakalpojumu sniedzējus (saīsināti SSC/BPO). Globāli šīs nozares apgrozījums pārsniedz 200 miljardus eiro, un Eiropā ir izvietojusies aptuveni viena ceturtā daļa no visiem pasaules SSC/BPO centriem. Pozitīvs piemērs ir Polija, kura, pateicoties spējai piedāvāt zemākas izmaksas, kvalitatīvus pakalpojumus un kvalificētu darbaspēku, ir spējusi piesaistīt gandrīz pusi no Eiropā izvietotajiem SSC/BPO pakalpojumu sniedzējiem. Polijā gandrīz 250 tūkstoši cilvēku strādā SSC/BPO sektorā[ii], kas spēj piedāvāt atbilstoši Polijas standartiem augstu atalgojumu un sociālās garantijas. Tāpat arī Lietuva veiksmīgi darbojas pie SSC/BPO uzņēmumu piesaistes, šobrīd tur ir izvietojušies teju 60 biznesa pakalpojumu centri, kas algo aptuveni 13 000 darbinieku un tuvākā gada laikā plāno izveidot vēl 2000 jaunas darbvietas[iii].

Arī Latvijā strādā aptuveni 30 starptautiskie biznesa un dalīto pakalpojumu centri, dodot darbu aptuveni 7000 darbiniekiem. Vidējais neto atalgojums šajos uzņēmumos pārsniedz 1000 eiro, kas stipri pārsniedz vidējo darba algu Latvijā, taču vienlaikus ļauj piedāvāt uzņēmumiem zemākas izmaksas, salīdzinot ar šo pakalpojumu izmaksām, piemēram, Skandināvijas valstīs. Tāpat Latvija ir pievilcīga ar sakārtoto IT infrastruktūru, kā arī Rīgas lidostā piedāvāto plašo lidojumu un galamērķu klāstu. Rodas jautājums: kāpēc pie mums nav divreiz, trīsreiz vairāk SSC/BPO pakalpojumu sniedzēju un attiecīgi arī labi atalgotu un sociālās garantijas ietverošu darbvietu? Kāpēc Lietuva var, bet mēs varam tikai daļēji? Un, kas vēl būtiskāk, – ko mums vajadzētu darīt, lai šādas labi atalgotas darbvietas Latvijā sāktu rasties arvien vairāk, veidojot Latviju kā Baltijas valstu SSC/BPO galamērķi Nr. 1?

Runājot ar pašreizējiem un potenciālajiem SSC/BPO uzņēmumu pārstāvjiem par šķēršļiem jaunu uzņēmumu ienākšanai Latvijā, sarunās visbiežāk kā pirmais iemesls tiek minēts atbilstoši kvalificētu darbinieku trūkums. Jau izveidotie SSC/BPO centri savā starpā konkurē par kvalificētu darbinieku piesaisti. Piemēram, IT pakalpojumu sniedzēji ir pilnībā spējīgi absorbēt Latvijas augstskolās studējošo speciālistu skaitu, vienlaikus pieprasījums pēc viņiem nemazinās. Tāpat daļa uzņēmumu apkalpo Skandināvijas valstu tirgu, un, lai gan darba valoda šajos centros pamatā ir angļu, darbinieku ar skandināvu valodu zināšanām atalgojums ir par 30–50% lielāks. Pašreizējā situācija norāda uz speciālistu ar attiecīgām valodu prasmēm trūkumu. Lai apmierinātu pieprasījumu pēc svešvalodas labi pārzinoša darbaspēka, būtiska loma var būt gan motivācijai jauniešiem apgūt svešvalodas, pēc kurām darba tirgū ir pieprasījums, gan arī tas var kalpot par stimulu ārvalstīs dzīvojošiem valsts iedzīvotājiem izvērtēt iespējas atgriezties Latvijā un izmantot iegūtās svešvalodu prasmes.

Tāpat iepriekš jaunu SSC/BPO centru ienākšanai Latvijā traucēja modernu biroja telpu trūkums. Vērojot tendences biroja telpu tirgū un būvniecībā, redzu, ka situācija uzlabojas, taču vēl joprojām biroja telpu būvniecības projektu attīstīšanā atpaliekam no Lietuvas, kā arī Polijas pilsētām. Tāpēc, lai palīdzētu arī turpmāk nodrošināt prognozējamu jaunu biroja telpu platību pieaugumu, lieti noderētu informācijas apmaiņa par nākotnes attīstības plāniem starp pašreizējiem un potenciālajiem SSC/BPO centriem un nekustamā īpašuma tirgus attīstītājiem.

Savukārt tas, ka Latvija nav īsti redzama globālajā SSC/BPO kartē, kalpo kā nākamais iemesls, kāpēc Latvija atpaliek no Lietuvas šī biznesa piesaistē. Kaut arī Latvijai ir norādītas labas pozīcijas 2016. gada "AT Kearney" starptautisko biznesa centru indeksā[iv], ierindojoties 18. vietā pasaulē un apsteidzot Lietuvu, citos salīdzinošajos indeksos mēs neparādāmies. Piemēram, "Cushman & Wakefield" indeksā[v] Latvija nav redzama, bet Lietuva ieņem augstu pozīciju kā viena no valstīm, kurā SSC/BPO centriem paredzama nākotnes izaugsme. Gan Polija, gan Lietuva aktīvi strādā pie valsts kā SSC/BPO centra reklamēšanas, kā arī aktīvi uzrunā potenciālos investorus un meklē risinājumus globālās konkurētspējas kāpināšanai SSC/BPO piesaistē. Nepietiekamā Rīgas kā SSC/BPO galamērķa pozicionēšana globālajā arēnā līdz šim ir bijis mūsu konkurētspējas Ahileja papēdis. Līdz šim, jo ir jūtams, ka Ekonomikas ministrija un LIAA šobrīd aktīvi strādā pie SSC/BPO sektora problēmu apzināšanas un risinājumu meklēšanas, kas noteikti palīdzēs Latvijai kļūt konkurētspējīgākai Baltijas reģionā un iezīmēs valsti pasaules kartē kā vienu no SSC/BPO galamērķiem.

Tāpat nepieciešams izmantot "Brexit" radītās iespējas, lai sekmētu jaunu SSC/BPO uzņēmumu izvietošanu Latvijā. Valdībai (jo īpaši Ekonomikas ministrijai), LIAA un nozaru asociācijām aktīvi jāuzrunā potenciālie investori un jāmeklē risinājumi SSC/BPO piesaistei. Viens no iemesliem, kāpēc Polijai ir izdevies izvirzīties par reģiona līderi (pēc piesaistīto SSC/BPO uzņēmumu skaita), ir tās aktīvā nostāja, reklamējot valsti kā SSC/BPO centru.

Viens no reāliem nodokļu politikas instrumentiem, kas darbojas citās ES valstīs un kas varētu veicināt reemigrāciju Latvijā, – iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumi tiem darbiniekiem, kuri, piemēram, pēdējos 5 gadus nav bijuši Latvijas nodokļu rezidenti, tādējādi kompensējot izmaksas, kas saistās ar to pārcelšanos uz Latviju. Kaut arī iepriekš ir izskanējis viedoklis, ka valdība aizbraucējus ar pabalstiem atpakaļ nesauks, mums tomēr ir jādomā par stimuliem (tostarp nodokļu) kvalificēta darbaspēka piesaistei, īpaši profesijās, kurās jau tuvākajā nākotnē prognozējams darbaspēka trūkums[vi].

Šie gan ir tikai daļa no pasākumiem, kas būtu jāveic, lai Latvija (centrālā loma Rīgai) kļūtu par pievilcīgu SSC/BPO atrašanās vietu. Tāpat ir jāizpilda virkne citu "mājasdarbu", par kuriem daudz runāts gan ārvalstu investoru forumos, gan arī diskusijās ar nacionālo uzņēmumu organizācijām, – SSC/BPO piesaisti stimulējoša nodokļu politika, maza un efektīva valsts pārvalde, būtiska birokrātijas samazināšana būvniecībā, efektīvāka tiesu sistēma, korupcijas risku mazināšana u. c. Ticu, ka, pieaugot iedzīvotāju labklājībai un pateicoties ekonomiskajai izaugsmei, augošiem nodokļu ieņēmumiem, vismaz daļu šo problēmu varēsim atrisināt.

Manuprāt, SSC/BPO nozarei kā pakalpojumam ar augstu pievienoto vērtību ir potenciāls kļūt par vienu no Latvijas ekonomiskās attīstības dzinējspēkiem un radīt stimulus, kas palīdzēs atgriezties Latvijā vismaz daļai tautiešu. Ņemot vērā globālā SSC/BPO tirgus lielumu un Latvijas iespējas, Latvija var izvirzīties par Baltijas reģiona līderi SSC/BPO piesaistē un multiplicēt pozitīvo efektu arī uz citām tautsaimniecības nozarēm (būvniecību, pakalpojumiem u. c.). Ticu, ka, mērķtiecīgi strādājot šajā virzienā, Latvija SSC/BPO globālajā kartē mirdzēs spožāk nekā Lietuva.

Biedrība "Locate Latvia" apvieno Latvijā praktizējošus biznesa pakalpojumu sniedzējus, kas apvienojušies biedrībā ar mērķi sekmēt Latvijas kā biznesa un finanšu pakalpojumu centra attīstību. "Locate Latvia" savā darbībā ievēro politiskās neitralitātes principus, kā arī nenodarbojas ar atsevišķu biedru biznesa interešu lobēšanu. Tās uzdevums ir objektīvi informēt sabiedrību par biznesa un finanšu pakalpojumu sektoru, kā arī veicināt konstruktīvu dialogu starp nozari un publisko sektoru.

Atsauces:

[i] Diena, SKDS "Aptauja: Normālai dzīvei Latvijas iedzīvotājiem mēnesī vidēji nepieciešami 1165 eiro"

[ii] ABSL, Business Services Sector in Poland 2017

[iii] Invest Lithuania, SSC & Business Services

[iv] ATKearney "Global Services Location Index 2016"

[v] Cushman & Wakefield's "Business Process Outsourcing (BPO) and Shared Services Location Index"

[vi] MK noteikumu projekts "Saraksts ar specialitātēm (profesijām), kurās prognozēts būtisks darbaspēka trūkums un kurās darbā Latvijas Republikā var tikt uzaicināti ārzemnieki, piemērojot atvieglotus nosacījumus" http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40425903