Otto Ozols: Prezidents un paralēlās pasaules  (118)

Uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām sabiedrisko domu satricināja tā dēvēto oligarhu jeb "Rīdzenes sarunu" skandāls. Par pašām sarunām viedokļi, protams, ir atšķirīgi, bet nenoliedzams ir fakts, ka vismaz daļa sabiedrības bija diezgan šokēta. Prezidenta attieksme bija izvairīga un neskaidra.

Neskatoties uz to, ka sabiedrības uzmanības centrā bija tracis ap šīm skandalozajām sarunām, tika spriests par valsts nozagšanu, Vējonis negaidīti sāka runāt par kaut ko pilnīgi citu. Pēkšņi viņš aicināja Saeimu jau līdz 2019. gadam ieviest iespēju prezidentu vēlēt tautai. Tā, it kā viņš ar kanceleju būtu atlidojis no citas planētas.

Drīz vien uzliesmoja kāds cits skandāls – Valsts ieņēmumu dienests apturēja lielākās Latvijas virtuālās tirdzniecības vietnes SS.lv darbību. VID norādīja, ka portāla ilgstoši izvairīgās rīcības, informācijas nesniegšanas dēļ nav iespējams pilnvērtīgi izmeklēt iespējamās nodokļu blēdības auto tirdzniecības darījumos par desmitiem, pat simtiem miljonu eiro.

Protams, ka Valsts prezidentam nav jājaucas pa vidu uzņēmēju un VID konfliktos. Tomēr viņš ar savu kanceleju pamanījās izdarīt vissliktāko iespējamo šajā situācijā. Kaislībām sitot augstu vilni, daudzi uzņēmēji aizrādīja, ka valsts iestāžu necaurspīdīgie nodokļu tēriņi grauj vēlmi maksāt nodokļus, būt saprotošiem un pretimnākošiem VID.

Apmēram tajā pašā laikā atklātībā nonāca ziņas, ka prezidenta kanceleja saviem darbiniekiem ir regulāri piešķīrusi visas iespējamās piemaksas, prēmijas un naudas balvas. Pamatojumi šiem lielajiem tēriņiem izrādījās neskaidri un formāli. Kanceleja tā arī nespēja saprotami izskaidrot, kādus varoņdarbus šie dāsni prēmētie darbinieki paveikuši. Tā vietā Vējoņa komanda paziņoja, ka turpmāk neatklās, noslepenos ziņas par piemaksām, prēmijām un naudas balvām konkrētiem darbiniekiem.

Šāda rīcība ir klajā pretrunā ar demokrātiskās valstīs pieņemtajiem godīgas valsts nodokļu tēriņu caurspīdīguma principiem. Nodokļu maksātājiem būtībā tika pateikts – tā nav jūsu darīšana, kā mēs izrīkojamies ar jūsu naudu. Lieki teikt, ka tas nekādi nemotivēja cilvēkus kļūt atsaucīgākiem nodokļu maksātājiem. Būtībā Vējonis ar komandu sabotēja VID centienus skaidrot sabiedrībai, ka dienests cenšas iekasēt nodokļus godīgiem un atbildīgiem valsts tēriņiem. Un tas viss laikā, kad valsts budžetam izmisīgi trūkst līdzekļu aizsardzībai, veselībai un demogrāfijai. Patiešām – vai Vējonis dzīvo kādā citā, paralēlā pasaulē?

Jaunākā prezidenta Vējoņa aizsāktā diskusija un tai izvēlētais laiks ir vēl pretrunīgāks.

Sabiedrības diskusiju degpunktā bija cīņa par valsts atbalstu demogrāfijas jautājumiem. Prezidents, kurš pats ir apliecinājis, ka demogrāfija ir nacionālās drošības jautājums, atkal bija dīvaini kluss. Šķita, ka viņam un dāsni atalgotajai komandai nepavisam neinteresēja, vai pieaugs valsts atbalsts apmēram 250 000 ģimeņu ar bērniem. Prezidents klusēja arī, kad vajadzēja teikt kādu vārdu, atbalstot ģimenes valsts pabalsta pieaugumu trīs un vairāk bērnu ģimenēm. Latvijā tādu ir vairāk nekā 36 tūkstoši.

Zīmīgi, ka runa ir par visām Latvijas ģimenēm ar bērniem bez izņēmuma – pilsoņu, nepilsoņu. Vienu brīdi par atbalsta pieaugumu cīnījās teju vai viena pati Nacionālā apvienība. Statistikas dati liecina, ka Latvijā demogrāfijas problēmām jeb straujas izmiršanas riskiem visvairāk pakļautas ir tieši mazākumtautību, tostarp krievu tautības cilvēku, ģimenes. Tātad atbalsta pieaugums, iespējams, pirmkārt tieši viņiem ļautu sajusties mazliet stabilāk un drošāk.

Ļoti iespējams, ka daļa nepilsoņu saviem bērniem neizvēlas Latvijas pilsonību, jo neredz īstu un patiesu politiķu vēlmi palīdzēt jaunajām ģimenēm. Iespējams, ka daļa pašreizējo nepilsoņu nevēlas integrēties, jo, līdzīgi kā pilsoņi, redz lielo sociālās nevienlīdzības plaisu, liekulīgo attieksmi – kad ierēdņu tūkstošu eiro prēmijas ir slepenojamas, bet 100 eiro atbalsts ģimenei par trešo bērnu ir nepamatotu aizdomu spekulāciju temats. Kur bija Vējoņa un komandas pilsoniskā drosme, kad bija jāaizstāv desmitu tūkstošu ģimeņu ar bērniem intereses? Šķiet, ka Vējonis ar savu komandu tajā brīdī ganījās kaut kādās paralēlās pasaulēs.

Tai pašā laikā Vējonis pēkšņi nāca ar kādu citu iniciatīvu – automātiski piešķirt Latvijas pilsonību jaunpiedzimušajiem nepilsoņu bērniem. Tā ir nedaudz dīvaina prasība, jo šobrīd nepilsoņiem jau ir tiesības reģistrēt savus bērnus kā Latvijas pilsoņus. Tā ir šo vecāku brīva izvēle un iespēja. Protams, par integrācijas jautājumiem ir jārunā, un labi, ka prezidents par to domā. Tomēr ir dīvaini, ka prezidenta kanceleja ir vienaldzīga, kad ir runa par desmitu tūkstošu ģimeņu labklājības palielināšanu, tostarp nepilsoņu, bet pēkšņi ir aktīva, kad ir runa par vienu ķeksīti anketā burtiski 50–80 jaundzimušo gadā. Patiesībā straujo sabiedrības novecošanās procesu dēļ, no kā īpaši smagi cieš tieši mazākumtautību pārstāvji, pavisam drīz nebūs pat šo 50 bērnu ik gadu. Ņemot vērā šo tendenci, prezidenta iniciatīva izskatās pēc gaužām formāla politiskā "ķeksīša".

Cieņu, vēlmi kļūt par Latvijas pilsoņiem neveicina viena formalitāte, to veido kopējā attieksme – kopējais atbalsts jaunajām ģimenēm, godīga, caurspīdīga valsts pārvalde, patiesa demokrātija, kur valstij svarīgi lēmumi tiek pieņemti parlamentā un valdībā, nevis viesnīcu numuriņos.

Latvijā patiesi iekļaujoša sabiedrība izveidosies tikai tad, kad tauta un prezidents ar savu svītu nedzīvos paralēlās pasaulēs. Līdzīgi var teikt par tiem karojošajiem prezidenta iniciatīvas aizstāvjiem, kuri līdz šim lielākoties bija klusējuši, kad bija jācīnās pret sociālajām netaisnībām, kurām bija pakļautas ģimenes ar bērniem – pilsoņu un nepilsoņu, desmiti un simti tūkstošu.