Andris Vanags: Latvijas vējš var būt daļa no valsts neatkarības  (75)

Tomēr Latvija šī atjaunojamā energoresursa izmantošanā atpaliek pat neskatoties uz patiesi labvēlīgajiem apstākļiem, kurus nodrošina garais jūras krasts, piekraste un infrastruktūra. Ziemeļvalstīs vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas šobrīd kļūst par vislētāko risinājumu jaunu elektroenerģijas jaudu ražošanai, pilnvērtīgi konkurējot ar fosilo kurināmo. .

Šogad publicētais Pasaules vēja enerģijas asociācijas nozares apskats par 2016. gadu, kurā apkopo valstu datus par vēja enerģijas nozares izaugsmi, atklāja, ka pērn Latvija ar tās 68 MW vēja enerģijas jaudu ieņēma 62. vietu pasaulē, noslīdot no 59. vietas, kur atradās gadu iepriekš. Mūsu tuvākās kaimiņvalstis Igaunija ar 310MW vēja enerģijas jaudu un Lietuva ar 493MW vēja enerģijas jaudu ieņem attiecīgi 42. un 38. vietu. Saraksta līderes ir Ķīna ar 168 730 MW, ASV ar 82 033 MW un Vācija ar 50 019 MW.

Pie tam svarīgi atzīmēt, ka šis nav tas gadījums, kad Latvija varētu sasniegt būtiski labākus rādītājus, ja tiktu rēķināts, piemēram, apjoms uz vienu kvadrātkilometru vai uz vienu iedzīvotāju. Latvijā uzstādītais apjoms 1.1 Kw uz vienu km2 ir nedaudz mazāks, nekā valstīs ar milzīgu teritoriju, piemēram, Kanādā - 1.3 Kw/km2, Brazīlijā - 1.3 Kw/km2 un Dienvidāfrikā - 1.2 Kw/km2. Ja salīdzinām ar valstīm ar līdzvērtīgu teritoriju un plašu jūras piekrasti, tad Latvijas rādītājs ir vismaz piecas reizes sliktāks nekā Igaunijai - 7.3 Kw/km2, nemaz nerunājot par Dāniju - 123.2 Kw/km2, no kuras Latvija atpaliek aptuveni simts reizes, vai Īriju, kurā uzstādītas vairāk nekā trīsdesmit reizes lielākas vēja enerģijas jaudas uz km2, proti, 41.1 Kw/km2. Ja raugāmies uz pasaules vadošajām valstīm pēc vēja enerģijas jaudas, tad Ķīnā ir uzstādītas 18 Kw/km2, ASV - 9 Kw/km2 un Vācijā - 143.5 Kw/km2. Tātad, pat salīdzināmos rādītājos, ņemot vērā teritoriju, Latvijas vēja enerģijas kapacitātei ir ļoti plašas iespējas augt un attīstīties.

Ja teritorija nav mums labvēlīgs salīdzināmais rādītājs, varbūt labāka aina būtu tad, ja mēs apskatītu vēja enerģijas jaudu uz vienu cilvēku? Tomēr arī šeit Latvija būtiski iepaliek – pat Ķīnā, ar tās vairāk kā miljardu iedzīvotāju ir uzstādīts aptuveni četras reizes vairāk vēja enerģijas jaudu uz vienu iedzīvotāju nekā Latvijā, proti, 123.7 W uz vienu iedzīvotāju Ķīnā, pretēji 34.1 W uz vienu iedzīvotāju Latvijā. No Igaunijas atpaliekam aptuveni astoņas reizes, no Lietuvas - vismaz piecas. Jāpiemin, ka vadošajās valstīs pēc vēja enerģijas jaudas uz vienu iedzīvotāju, piemēram, Zviedrijā, Vācijā un Īrijā ir uzstādīts vairāk nekā 600 W uz vienu iedzīvotāju, kas tātad ir aptuveni divdesmit reizes vairāk nekā Latvijā, bet Dānija varētu būt uzskatāma par vēja lielvalsti ar tās 927 W uz vienu iedzīvotāju. No vidējās statistikas varam secināt, ka aptuveni 200 – 600 W uz vienu iedzīvotāju ir attīstītu Eiropas valstu ekonomikas līmenis vēja enerģijas kapacitātes ieviešanā un šis ir tas līmenis, uz ko pavisam reāli varētu tiekties Latvija.

Kopumā 2016. gada laikā pasaulē ieviests vidēji par 11,8% vairāk vēja enerģijas jaudas nekā gadu iepriekš. Vēja enerģijas attīstība pasaulē ir loģisks rezultāts – pēc kapitāla izmaksu amortizācijas, vēja enerģija ir lētākais enerģijas ražošanas veids turklāt – atjaunojamais energoresurss. Šis gads vēja enerģijas jomā ir arī zīmīgs ar vairākiem notikumiem, kas apliecina, ka atjaunojamo energoresursu un konkrēti vēja enerģijas ražošanas tehnoloģijas kļūst par būtisku enerģijas ražošanas konjunktūras sastāvdaļu.

Piemēram, šis gads ir pirmais, kad ASV, ar tās milzīgo un Latvijas mērogiem faktiski neaptveramo enerģijas patēriņu, šī gada martā vairāk nekā 10% no visas valstij nepieciešamās elektroenerģijas tika saražota no vēja un saules enerģijas. Šis divu ciparu slieksnis ir psiholoģiski nozīmīgs, jo tas vēl nekad nebija pārsniegts. Tāpat šis ir arī pirmais gads, kad atsevišķi jūras vēja enerģijas parki ir konkurētspējīgi arī bez valsts subsīdijām, lai arī jūras vēja parki joprojām ir būtiski dārgāki par sauszemes projektiem. Vēja enerģijas tehnoloģijas ir attīstījušās tiktāl, ka visdrīzāk ekonomiski attīstītajās valstīs jau pārskatāmā nākotnē par vēja enerģiju vairs nerunās kā par "alternatīvu", bet gan kā par pilnīgi ierastu, ekonomiski konkurētspējīgu enerģijas avotu. Raugoties no Latvijas perspektīvas, un apstākļu kopuma, kas ietekmē vēja enerģijas attīstību, varam droši teikt, ka neizmantotā iespēja jāpārvērš stratēģiskā ilgtermiņa attīstības plānā.

Pavisam nesen, 16. augustā, Ministru prezidents Māris Kučinskis sacīja, ka "šī ir pirmā valdība, kura rūpīgi seko valdības rīcības plānā ierakstītajam". Šāda apņēmība Latvijas vēja enerģijas nozarei dod pamatotas cerības attīstībai, jo saskaņā ar valdības rīcības plānu un Enerģētikas likumu līdz šī gada beigām tiks izstrādāts jauns, ilgtspējīgs un ekonomiski pamatots atjaunojamo energoresursu, tostarp, vēja enerģijas atbalsta mehānisms. Nozare to gaida ar nepacietību. Labākajā Eiropas praksē izveidots atbalsta mehānisms, kuram jābūt balstītam uz konkurences (izsoļu mehānisma) principu, lai patērētājiem nodrošinātu labāko cenu, kas ir kritisks priekšnosacījums atjaunojamo energoresursu nozares attīstībai Latvijā, un līdz ar to, Latvijas enerģētiskās neatkarības stiprināšanai kopumā.