Demogrāfs Ilmārs Mežs "Delfi"/"Certus" pētījumā "Latvija 2020 – Kas dzīvos un strādās Latvijā?", vaicāts, kāda būs nākotne, ja demogrāfisko situāciju neizdosies uzlabot, atbild: "Mūsu mūžam Latvijas vēl pietiks." Taču vēlēšanas tuvojas, un ar tādu saukli tajās iesoļot tomēr negribētos nevienam politiķim. Lai šo latviski skarbo prognozi uzlabotu, jāstrādā vismaz četrās frontēs: kopējā ekonomikas izaugsme ir uz piesardzīgi optimistiskas līknes, dzimstības veicināšanas atbalstam budžets nu iedalīts, atliek vēl reemigrācija un imigrācija.
Taču bēdīgi slavenais Reemigrācijas plāns 2016. gadā ir izčākstējis, atstājot nepiepildītu gaidu mieles abās robežas pusēs. Nu tiek ievilkta otrā elpa valsts sarunai ar saviem cilvēkiem ārvalstīs, taču tā riskē izskatīties pēc miglas pūšanas acīs: tajā pagaidām pietrūkst svaiguma un jaudas, kas varētu raisīt patiesu divvirzienu ieinteresētību un tā nest rezultātus. Palaist garām šo otro iespēju var būt pat neatgriezeniski, tāpēc premjera vārdiem jāseko mērķtiecīgai, pragmatiskai un saskaņotai rīcībai gan no valsts, gan pašvaldību, gan privātā sektora puses, lai roku rokā ar diasporas un reemigrantu organizācijām un profesionāļu tīkliem liktu drošu pamatu diasporas iesaistei Latvijas izaugsmē.