Latvijā daudzi tūkstoši ir miruši, kļuvuši par cilvēkiem ar invaliditāti, hroniski slimiem no ārstējamām slimībām. Tīši tiek mazināts darbaspēks un kaitēts ekonomikas attīstībai, tas ir liels slogs sociālajam un veselības budžetam, kā arī jāieved darbaspēks. Tāpēc cilvēki darbspējīgā vecumā pamet Latviju.
Latvijā finansējums ir viens no mazākajiem ES un ievērojami atpaliek no kaimiņiem, proti, 2,9%, bet Igaunijā – 6% no IKP. 2016. gada 25. oktobra intervijā LTV 1 veselības ministre Anda Čakša atzina, ka Latvijā veselības aprūpē ir "bardaks", iepriekš minot, ka stāvoklis veselības aprūpē ir grūts un katru dienu no ārstējamām slimībām mirst 17 cilvēku (gadā ap 6000).
Latvijā pēdējo 8 gadu laikā nepārtraukti katru gadu pieaug kopējais cilvēku ar invaliditāti skaits – no 118 822 2008. gadā līdz 180 006 2016. gada decembrī – par 61 184 jeb 51,5% (VSAA 2017. gada janvāra dati).
Izveidojusies milzīga vairāku gadu rinda uz sāpošu lielo locītavu endoprotezēšanas operācijām pēc autoavārijām, traumām un citiem negadījumiem. Uz 2017. gada 1. janvāri – 24367 pacienti (NVD 2017. gada janvāra dati). Pēc endoprotezēšanas operācijām daudzi atgriežas sabiedrībā, savā iepriekšējā darbā, darba tirgū un maksā nodokļus.
Gara rinda uz 2017. gada 1. janvāri izveidojusies arī pēc tehniskiem palīglīdzekļiem cilvēkiem ar kustību, dzirdes, redzes u. c. funkcionāliem traucējumiem – 7292 cilvēki.
Kā vēsta plašsaziņas līdzekļi, zāļu cenas Igaunijā ir aptuveni 2 reizes mazākas nekā Latvijā.
Atsevišķu zāļu dzīvības funkciju nodrošināšanai receptūras cenas 4 mēnešu laikā pieaugušas par aptuveni 50%. Turklāt līdz šim pulverīšus gatavoja smagu hronisku saslimšanu 3 mēnešu ārstniecības kursam, bet tagad saskaņā ar jaunajiem norādījumiem izgatavo tikai 25 pulverīšus pēc vienas īpašās receptes, t.i., 1 nedēļas ārstniecības kursam. Ļoti apgrūtinoši ir arī tas, ka katru nedēļu ārstam jālūdz jauna recepte. Turklāt ģimenes ārsts raksta īpašo recepti (ar teofilīnu 0,3, efedrīnu 0,02) ar 75% atlaidi, bet aptieka pieprasa samaksu 100% apmērā ar ļoti maziem derīguma termiņiem: 1–2 mēneši.
Atbilde pēc būtības no VM šajā jautājumā nav saņemta. Kompensējamo zāļu sarakstā teofilīns, teotards u. c. zāles, lai mazinātu bronhu spazmas, lēkmes, ir iekļauti ar 75% atlaidi, bet pulverīši ar šo zāļu sastāvu un atlaidi 75% nav Kompensējamo zāļu sarakstā ieslēgti. Absurds! Gaiļezera slimnīcā pulmonoloģijas nodaļā profesora V. Šiliņa palātās ar minētajām pulverīšu zālēm (teofilīnu 0,3 un efedrīnu 0,02) sekmīgi ārstēja.
Lūdzam Kompensējamo zāļu sarakstu papildināt ar minētajiem pulverīšiem!
Arī Saeimas "Vienotības" frakcijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa 2016. gada 21. oktobra vēstulē "piekrīt, ka situācija ir kritiska un veselības aprūpes reforma ir ļoti nepieciešama. Taču pašlaik Veselības ministrijas piedāvātie dokumenti nesniedz skaidras atbildes, kā plānots risināt veselības sistēmā esošo netaisnību, jo jau šobrīd valsts nenodrošina pacientiem pašas apsolītā pakalpojuma groza saņemšanu. Mēs uzskatām, ka, ņemot vērā minēto, vienīgais risinājums ir obligātās valsts veselības apdrošināšanas ieviešana, kā to paredz arī Valdības deklarācijas 128. punktā iekļautā apņemšanās. Šāda modeļa ieviešana līdzās valsts budžeta finansējumam nodrošinātu veselības nozares stabilitāti un izaugsmi, kā to pierāda arī kaimiņvalstu – Igaunijas un Lietuvas – pieredze".
2016. gada 19. oktobra LTV 1 raidījumā "Tieša runa" Saeimas deputāts Romualds Ražuks ieteica trūkstošos simtus miljonu veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes nodrošināšanai iegūt, ieviešot jau ap 20 gadu Lietuvā un Igaunijā pastāvošo humāno veselības aprūpes finansēšanas modeli, kas apturētu saslimstības progresēšanas, invaliditātes un mirstības no ārstējamām slimībām strauju palielināšanos.
Jāatzīmē, ka jau daudzus gadus Latvijā tīši tiek bremzēta Igaunijā, Lietuvā un citās ES valstīs jau pastāvošā humānā veselības aprūpes finansēšanas modeļa ieviešana.
Arī bijušā finanšu ministra Ata Slaktera intervijā 28.09.2016. "Rīga TV 24" tika apliecināts, ka jau viņa laikā tika runāts par nepieciešamību Latvijā ieviest jaunu, pieejamu veselības aprūpes finansēšanas modeli.
Dr. med. Gunta Purkalne, P. Stradiņa universitātes slimnīcas Onkoloģijas klīnikas vadītāja, uzsver – ne tikai Lietuva un Igaunija, pat Bulgārija, kas līdz šim varēja veltīt vēl mazāku finansējumu onkoloģijas jomas uzlabošanai, ir apsteigusi Latviju un Eiropā esam pēdējā vietā onkoloģijā kompensējamo inovatīvo medikamentu pieejamības ziņā. Viņa iesaka – ja nav skaidrs, kā atrast trūkstošos līdzekļus, varbūt vienkārši vērts palūkoties uz naudas sadales mehānismu šajās valstīs (Diena, 31.05.2017.).
Jāņem vērā, ka medicīna ir tautsaimniecības pamats.
Neviens nav pasargāts no invaliditātes slimības, nelaimes autoavārijā vai cita negadījuma dēļ! Turklāt veselības aprūpes pakalpojumu, izmeklējumu, operāciju (acu, locītavu endoprotezēšanas u. c. operāciju), speciālistu, valsts kompensējamo jaunākās paaudzes efektīvāku zāļu u. c. nepieejamības un garo rindu dēļ, kā arī medmāsu, sanitāru un ārstu netaisnīgās darba samaksas dēļ, no kā ļoti cieš ārstniecības kvalitāte un tiek veicināta slimību progresēšana, vērojams cilvēku ar invaliditāti skaita un mirstības pieaugums.
Jaunākās paaudzes medikamentu izmantošana ārstēšanā, pēc speciālistu atzinuma, īpaši būtiska ir visos gadījumos, lai nodrošinātu dzīves kvalitāti smagi slimajiem ar sirds un asinsvadu, onkoloģiskām, bronhiālās astmas, alerģiskām, osteoporozes, garīgās veselības u. c. slimībām.
Vajadzētu apstiprināt Pasaules Veselības organizācijas Latvijai rekomendēto veselības aprūpes finansējumu vismaz 12% apmērā no valsts kopējā budžeta (tagad 9,8%), kas sekmētu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību.
Arī Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā vadītāja I. Šteinbuka atzīmēja, ka veselības aprūpe Latvijā ir viena no sliktākajām ES un trešdaļa iedzīvotāju dzīvo uz nabadzības sliekšņa ("Rīga TV 24", 15.09.2016.).
Jāatzīmē, ka bijušā premjera M. Gaiļa laikā tika parakstīts Nacionālais ziņojums ANO Sociālās attīstības galotņu konferencei, kurā tika minēts, ka Latvijā sociāli visneaizsargātākie ir cilvēki ar invaliditāti.
Šajā sakarībā jāņem vērā, ka cilvēki ar invaliditāti salīdzinājumā ar pārējiem cilvēkiem ir zaudējuši cilvēkiem pašu dārgāko – veselību!
Daudzi iedzīvotāji ir izmisumā, ka nevar samaksāt par sadārdzinātiem komunālajiem maksājumiem, apkuri, nekustamā īpašuma nodokli, zemi, medikamentiem, veselības aprūpes pakalpojumiem, dārgo dienas maksu slimnīcās un dārgo maksu par ģimenes ārsta mājas vizīti, izmeklējumiem, speciālistiem (ļoti garas rindas), pārtiku u. c.
Saeimas Budžeta un finanšu komisijas vadītājs J. Vucāns atbildē solīja sagatavot jaunu likumprojektu, lai atbrīvotu no nekustamā īpašuma un zemes nodokļa cilvēkus ar ļoti smagu invaliditāti un bērnus ar invaliditāti [h1] papildus jau piešķirtajām atlaidēm citām iedzīvotāju grupām.
Pēc neatkarības atjaunošanas Latvija pievienojās ANO Invalīdu tiesību deklarācijai un solīja ANO Ģenerālajai asamblejai nepasliktināt cilvēku ar invaliditāti stāvokli.
Kaut gan toreiz stāvoklis ekonomikā bija daudz smagāks un budžetā ieņēmumi bija vairākas reizes mazāki, 1992. gadā valdība un deputāti pieņēma likumu "Par invalīdu medicīnisko un sociālo aizsardzību".
Toreiz valsts cilvēkiem ar smagu invaliditāti apmaksāja ārstniecību ambulatori, slimnīcās, rehabilitācijas iestādēs (lai saņemtu šos pakalpojumus, 10. Saeima pēc Sociālo un darba lietu komisijas citā sastāvā priekšlikuma pieņēma diskriminējošu normu pēc vecuma pazīmes, pret ko iebilda toreizējais tiesībsargs R.Apsītis un ITAC). Valsts toreiz apmaksāja arī nepieciešamās zāles, zobārstniecības un zobu protezēšanas pakalpojumus, pat vitamīnus, kā arī braukšanu sabiedriskajā transportā visā Latvijas teritorijā, kā arī savlaicīgi nodrošināja ar nepieciešamajiem tehniskajiem palīglīdzekļiem un to remontu, invalīdu uzņēmējdarbībā bija noteiktas visas nodokļu atlaides, sākotnēji likumā bija paredzētas arī cilvēku ar invaliditāti darbā iekārtošanas kvotas ( Vācijā u. c. valstīs šī norma sekmē cilvēku ar invaliditāti nodarbinātību – tā ir labākā terapija).
Latvijā veselības aprūpes finansējums ir viens no vismazākajiem ES, bet pacienta līdzmaksājumi ir vieni no lielākajiem. Salīdzinājumā ar kaimiņiem Latvijā ārstniecība slimnīcās un ģimenes ārsta mājas vizīte ir ievērojami dārgāka, nav pieejami visiem pacientiem nepieciešamie jaunākās paaudzes efektīvākie medikamenti. Kompensējamo zāļu finansējums uz vienu iedzīvotāju ievērojami atpaliek no Igaunijas, Lietuvas un ES vidējā līmeņa.
[h1]Bērniem nekas nav jāmaksā, visticamāk, atlaide ir viņu vecākiem, bet uz savu galvu neko nemainīju.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!