Gatavošanās apkures sezonai - māju siltināšana - 13
Foto: DELFI
Ikviens iedzīvotājs ir pelnījis un gribētu dzīvot sakārtotā vidē — ēkā, kurai netek jumts, pa pakšiem nesvilpo vējš un nav jāmaksā milzīgi rēķini par apkuri tādēļ vien, ka ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī. Ēku renovācijai, siltināšanai, sauciet, kā gribat, ir ļoti būtiska loma šīs vides sakārtošanā un dzīves apstākļu uzlabošanā. Taču renovācijas uzvaras gājiens Latvijā tā arī nav sācies, kaut pagājuši jau divi Eiropas Savienības fondu līdzfinansējuma periodi un sācies jau trešais, iespējams, pēdējais, kad tiks piedāvāts šāds atbalsts.

Daudzu gadu pieredze apsaimniekošanas jomā rāda, ka renovācijas procesi vislabāk virzās uz priekšu un tiek novesti līdz galam tad, kad valsts un pašvaldības aktīvi iesaistās šajā procesā, motivē cilvēkus, skaidro riska momentus, tādā veidā radot drošības sajūtu par procesa veiksmīgu izdošanos. Labs piemērs ir mazās pašvaldības, bet kādēļ Rīgā pa šiem gadiem nosiltinātas ir tikai 46 ēkas?

Pieredze liecina, ka visbiežāk daudzdzīvokļu ēku iedzīvotāji vienkārši baidās ko pasākt. Īpaši pilsētās, kurās nav jūtams enerģisks valsts un pašvaldības atbalsts renovācijai un siltināšanai. Tad arī cilvēki mulst no pārāk lielām kredītsaistībām, bažījas par renovācijas darbu kvalitāti, maldīgi uzskata, ka ar ēku kvalitāti "vispār jau viss ir kārtībā". Un, protams, vienlaikus nav apmierināti ne ar lielajiem rēķiniem ziemas mēnešos, ne ar nekomfortablajiem apstākļiem.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!