Nav tā, ka muļķi nav eksistējuši pagātnē, taču sociālie tīkli šobrīd ļauj viņus izgaismot gluži kā jāņtārpiņus vasarīgā pievakarē. Par to aizdomājos 10. oktobrī, kad visādi citādi, manuprāt, gudrais un jēgpilnais gadžetu reperis Krizdabz Skutelis savā tviterī apšaubīja Lasvegasas asiņaino notikumu izcelsmi, apelējot pie tā, ka mūsdienās taču nekam nevar ticēt, turklāt Lasvegasas apšaudei esot uzietas paralēles ar Bostonas maratona traģiskajiem notikumiem – kas notika patiesībā, to nezinot, jo nebija klāt.
Tā, it kā visiem būtu pašsaprotams, ka Bostonas maratons, gluži kā Zolitūde vai 9/11, bija iestudēts teātris (komentētājiem: šis bija sarkasms, autors patiesībā nedomā, ka Zolitūde bija teātris (patiesībā Zolitūde bija viens no Latvijas brīvvalsts traģiskākajiem notikumiem, kas nevienā aspektā nav smieklīgs, taču šajā rakstā tika iekļauts, jo tas Latvijas lasītājam ļaus emocionāli veidot saprotamākas paralēles ar to, cik absurdi ir piedēvēt konspirācijas teorijas Lasvegasas šaušanai vai Bostonas sprādzienam (alternatīvi apdāvinātajiem: Zolitūde ir Rīgas pilsētas apkaime Pārdaugavā, Zemgales priekšpilsētā, Latvijā (Benesam Aijo: Latvija ir neatkarīga valsts Ziemeļeiropā)))).