Varbūt brīžam mums katram ir šaubas par kāda autobraucēja braukšanas manierēm, un zināms ceļš mums visiem ejams līdz šveiciešu vai vāciešu braukšanas kultūrai. Taču, pašam intensīvi pārvietojoties ar vāģi vairāk nekā 20 gadus, redzu – Latvijā strauji augusi gan braukšanas kultūra, gan attieksme pret citiem ceļu satiksmes dalībniekiem un noteikumiem.
Cietušo un bojāgājušo skaits uz ceļiem ir samazinājies. Sarucis, protams, arī iedzīvotāju skaits. 2016. gadā uz autoceļiem bojā gājuši 157 cilvēki (salīdzinājumam – pašnāvību skaits vidēji Latvijā ir aptuveni 500 gadā). Ceļu satiksmes negadījumos cietušo samazinājums, manuprāt, noteikti nav tikai kontrolējošo institūciju nopelns. Latvijas autobraucēji paši sevi ir disciplinējuši, ir uzlabojusies autovadītāju apziņa. Tas pakāpeniski noticis līdz ar sabiedrības izaugsmi, sevis kā savstarpēji saistīta kopuma apzināšanos.
No valsts puses gadu gaitā pastāvīgi ir auguši nodokļi, ko maksā autovadītājs, un tiek meklēti un uzturēti veidi, kā iekasēt vairāk. Tas būtu pieņemami, ja mēs kā autovadītāji adekvāti saņemtu pretī. Vai valsts 26 gados ir uzbūvējusi kaut vienu "autobāni", cik investēts apgaismotās šosejās, nožogojumos pret meža dzīvniekiem utt.? Tikai 20% ceļu Latvijā ir melnais segums.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!