Taču tas, vai būvniecībā pēc pieciem gadiem strādās, teiksim, jau 100 tūkstoši cilvēku, ir atkarīgs no vairākiem nozīmīgiem lēmumiem un reformām, kas nāks par labu kā būvniecībā strādājošajiem, tā arī būvniecības uzņēmējiem.
Pirmais būtiskais solis paredz noteikt minimālās algas līmeņus, sagrupējot būvniecībā nodarbinātos profesionālās kvalifikācijas līmeņos. Ir skaidrs, ka inženieris saņem krietni augstāku atlīdzību nekā krāsotājs, tāpēc minimālajiem atalgojuma līmeņiem ir jāatspoguļo reālā situācija darba tirgū. Minimālās algas līmeņu noteikšana padarīs bezjēdzīgu "aplokšņu" algu maksāšanu, jo nozare būs vienojusies par vienādiem un caurskatāmiem spēles noteikumiem visiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!