Daudzi atcerēsies, ka pirms 2008. gada ekonomiskās krīzes valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību valdes un padomes galvenokārt kalpoja kā stabils ienākumu un ietekmes avots politiķiem, partijām un tām pietuvinātām personām un par kvalitatīvu, profesionālu valsts kapitāla pārvaldīšanu reti kurš runāja. Aiz muguras bija vairāki lielo uzņēmumu pri(h)vatizācijas skandāli, tāpēc lielai daļai sabiedrības šķita pareizāk, ka lielie stratēģiskie uzņēmumi ir palikuši valsts īpašumā, lai arī cik brīžiem necaurspīdīga un saimnieciski neveiksmīga būtu to pārvaldība.
Tikai pateicoties starptautisko aizdevēju (EK, SVF) spiedienam, sākot ar 2009. gadu, valsts sāka spert pirmos soļus valsts uzņēmumu saimniecības sakārtošanā: piemēram, tika apkopota informācija par daudzajām valsts kapitālsabiedrībām, veikts apjomīgs izvērtējums un rekomendācijas par valsts līdzdalības saglabāšanu vai izbeigšanu dažādās kapitālsabiedrībās, pieņemts Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums un audzēta kapacitāte un zināšanas, lai Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) varētu veidot un pārraudzīt valsts kapitālsabiedrību pārvaldības politiku.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!