1984. gadā, tieši pirms Mihaila Gorbačova nākšanas pie varas, Maskavā valdīja sajūta, ka Padomju Savienība ir kā akmenī cirsta un tajā nekas nemainīsies. Pēc tam viss ļoti mainījās, atklājot to, cik liela mēroga pārmaiņas bija notikušas apakšējos slāņos. Šobrīd Maskavu caurstrāvo līdzīgs noskaņojums, prezidenta Vladimira Putina režīmam izskatoties stabilam un pat nesalaužamam. Taču, tieši tāpat kā toreiz, ieskatoties ciešāk, bruņās ir iespējams ieraudzīt vairākas plaisas.
Daudzējādā ziņā Krievija pēdējās desmitgadēs ir virzījusies atpakaļgaitā. 20. gadsimta 90. gados Krievija atradās brīvgaitā; tā bija zeme, kurā bija atļauts burtiski viss. Maskavā bija 20 dienas laikraksti, kas pauda visdažādākos uzskatus, sākot ar liberāliem un beidzot ar Staļinu slavinošiem. Šobrīd Krievijas pilsoniskā sabiedrība ir ievērojami apspiesta, un skatīties televīziju Maskavā nozīmē sekot līdzi 20 Kremļa kontrolētiem kanāliem.
1991. gadā viens no pirmajiem Borisa Jeļcina darbiem prezidenta amatā bija vecās Valsts drošības komitejas (VDK) sadalīšana vairākās iestādēs, tās personāla samazināšana uz pusi un budžeta apcirpšana. Šobrīd VDK pēctecis Federālais drošības dienests (FDD) ir pilnībā sagrābis varu pār Krievijas drošības aparātu, kā instrumentu izmantojot arī ietekmīgu ģenerāļu no citām tiesībsargājošām iestādēm apcietināšanu. Rezultāts – viens drošības dienests, kas šobrīd ir iemantojis vislielāko ietekmi, kādas nav bijis kopš Staļina laikiem, – un tiek uzskatīts par neatkarīgu no Kremļa.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!