Aigars Pētersons: RSU – cilvēks kā vērtība  (73)

Studentiem un pasniedzējiem jābūt kopīgā sadarbībā – ar kopīgiem mērķiem un uzdevumiem. Tāpēc mums ar studentiem ir jāstrādā ciešā komandā. Otrs – zinātnieki un akadēmiskie spēki. Atkal ir jābūt sadarbībai. Tieši tāpat izaugsmes intereses un akadēmiskās lietas. Jāturpina tālāk attīstīt arī šo procesu sinerģija.

Tāpat man ir svarīgi saglabāt un uzlabot to līdzsvaru, ko esam panākuši. Mums ir viena liela māja RSU, kurai ir divi balsti – veselības aprūpe jeb dzīvās dabas zinātnes un otrs ir sociālās zinātnes. Ja mēs izņemtu ārā sociālās zinātnes, tā māja sāktu brukt.

RSU pēdējo gadu laikā ir kļuvusi par paraugu augstākās izglītības varēšanai Latvijā un ir uz pareizā ceļa. Tas ir kā liels kuģis, kura kurss ir uzņemts izcili. Vēlos to noturēt un padarīt vēl precīzāk ejamu uz mūsu augstajiem mērķiem, piemēram, piedāvāt izcilas kvalitātes veselības aprūpes un sociālo zinātņu studiju programmas mūsdienīgā studiju vidē, attīstīt pētniecību, būt sociāli atbildīgai, palielināt internacionalizāciju – piesaistīt vairāk viesprofesoru, veidot vairāk studiju programmu angļu valodā un piedalīties nozīmīgos starptautiskos pētniecības projektos. Proti, vēlos, lai RSU viennozīmīgi būtu Baltijas labākā augstskola.

Tiešajam kontaktam studiju procesā ir liela nozīme. Vēlos pasniedzēju un studentu skaita attiecības uzlabošanu. Eiropas lielajās augstskolās šis skaitlis ir apmēram 13, bet Latvijā vidēji tas ir 31, tātad uz 31 studentu tikai viens pasniedzējs. Mums RSU jau tagad ir 13,6, bet vēlos sasniegt 10. Piemēram, izcilas medicīnas studijas nevar notikt lielā grupā. Mums arī jāievieš arvien plašāka simulācijās balstīta apmācība, jāpaplašina sadarbība ar slimnīcām Rīgā, reģionos, Eiropā.

Studiju programmām ir jābūt saistītām ar praksi. Tās nedrīkst būt atrautas no reālās dzīves. Prakse var būt pirms klīnikas un reālā darba tirgus. Tādā gadījumā to var realizēt, izmantojot datorizētas 3D simulācijas, modernus manekenus un mulāžas. Veselības aprūpē mums ir izcils Medicīnas izglītības tehnoloģiju centrs. Es redzu šādu procesu arī sociālajās studiju programmās, piemēram, juridiskajās zinātnēs kā imitētu tiesu zāli, imitētu kriminālistikas laboratoriju, imitētu laboratoriju, kurā ir melu detektors. Līdzīgi arī multimediju komunikācijas studijās, žurnālistikā un citās sociālo zinātņu studiju programmās, piemēram, caur studentu radio, multimediju klasēm, studentu biznesa inkubatoriem u.tml. Tas viss jāpadara vēl plašāk pieejams studentiem.

Tālāk, pēc prasmju apguves augstskolā drošā un simulētā vidē, var pāriet uz praksi klīnikās un slimnīcās pie reāliem pacientiem, sociālo zinātņu studenti – doties uz reāliem uzņēmumiem, NVO, valsts institūcijām. Katram no šiem soļiem gan veselības aprūpes programmās, gan sociālo zinātņu programmās mums ir jau konkrēta koncepcija, ko mēs soli pa solim realizējam. Piemēram, prakse klīniskajās programmās un ne tikai.

Latvija ir maza valsts. Latvijā ir divas medicīnas fakultātes. Ir jautājums par to, ko mēs tagad darīsim – apkarosim viens otru, sāksim viens otru izslēgt jeb varbūt vienojamies par sadarbības formu, jo pozitīva konkurence ir virzošais spēks. Es domāju, ka šodienas etapā nav iespējams, ka vienu slimnīcu pārņems viena universitāte, otru otra universitāte. Mums ir jāspēj uz korektu sadarbības līgumu pamata sadarboties ar slimnīcām un šo sadarbību pilnveidot. Mēs, piemēram, jau esam izveidojuši klīnisko studiju centrus RAKUS, Daugavpils reģionālajā slimnīcā. Mēs attīstītām sadarbību arī ar citām veselības aprūpes iestādēm, to skaitā, ārvalstu klīnikām, piemēram, studenti jau brauc uz Vācijas klīnikām iziet praktiskus studiju kursus. Panākumu atslēga ir sadarbība.

Mēs esam tik ļoti stabili stāvoši, jo puse no studiju programmām ir sociālās zinātnes visos trijos līmeņos – bakalaura, maģistra, doktora studijas, piemēram, politikas zinātne, komunikācija, juridiskās zinātnes u.c. Piemēram, Vadības zinātnē tikko ir saņemta licence doktorantūras programmai.

Modernā pasaule prasa starpdisciplināru sadarbību un kompleksus risinājumus, tieši tāpēc uzskatu, ka liels ieguvums būtu, ja mēs pēc iespējas vairāk integrētu veselības aprūpes programmas ar sociālajām programmām. Ko tas nozīmē? Ne jau apvienotu! Bet veidotu tiltus, piemēram, veselības aprūpe un juridiskās studijas – plašāk attīstīt studijas un pētniecību pacientu tiesībās. Vai, piemēram, vadības zinātne veselības aprūpē – pilnīgi jauna niša. Mēs izcili jau vairākus gadus realizējam jauno maģistra studiju programmu "Veselības vadība". Mēs piedāvājām šo programmu angļu valodā. Un šī sadarbība starp sociālo bloku un veselības aprūpi ir tā panākumu atslēga, kas ir RSU unikalitāte, ko mums ir jāprot prasmīgi attīstīt tālāk un plašāk. Mums kopā ir jāveido sadarbība izcilības vārdā. Tas dotu arvien lielāku labumu mūsu valstij, tautsaimniecībai, katram iedzīvotājam.

Mums RSU ir fantastiski sociologi, politologi, mums ir komunikācijas speciālisti un mediju eksperti, mums ir Eiropas studijas. Tur nav tāda atmosfēra, kas nemainās. Mums ir ļoti interesanti pētījumi ārvalstu politikas studijās, mēs varam izteikties gan par Ķīnas ekonomiku, gan par ASV prezidenta Donalda Trampa kampaņu, mums ir kolosāli komentāri masu medijos utt. Iekšpolitika – tas atkal ir fantastisks izaugsmes lauks. Es redzu, ka RSU tam ir milzīga nākotnes nozīme, jo procesiem ir jābūt dinamiskiem, attīstītiem, kustībā. Kopumā runājot par sociālajām studiju programmām, man ir vīzija par RSU centra izveidi, kas varētu risināt globālas Latvijas politikas, tautsaimniecības, drošības, ekonomikas problēmas. Saucam kā gribam – domnīcas, institūti, laboratorijas – šobrīd ir dažādi definējumi, bet tā ideja ir. Piemēram, tas varētu būt kā RSU Iekšpolitikas pētījumu institūts. Ar mūsu kapacitātēm tur var radīt produktu, un šo produktu mēs varam arī, piemēram, pārdot, proti, piedāvāt šī institūta pētījumus kā pakalpojumu.

Neapšaubāmi, RSU koncentrējas ļoti spilgtas Latvijas personības, kas, neskatoties uz to, ka nebija valsts budžeta apmaksātas vietas salīdzinājumā ar citām valsts augstskolām, kas nereti pat nevar reāli nokomplektēt šīs valsts apmaksātās vietas, spēja izveidot unikālas studiju programmas, kad pat demogrāfiskās bedres apstākļos pie mums nāk vēl vairāk, nekā aiziet pie citiem uz budžeta vietām. Daudzām augstskolām budžeta vietas paliek tukšas, bet pie mums studentiem ir jāmaksā, un tas nav valstiski taisnīgi. Tas būtu jāmaina.

Es esmu Rīgas Stradiņa universitātes patriots, tā ir mana Alma Mater, un RSU ir izcila augstskola. RSU esmu nostrādājis vairāk nekā 33 gadu, turklāt esmu izgājis visus karjeras soļus. Vienmēr esmu bijis iesaistīts arī pētniecībā. Tas viss ir gājis roku rokā ar praktisko darbību klīnikā kā bērnu ķirurgam. Šajā augstskolā esmu visu mūžu un mani šis darbs aizrauj. Rezultātā pārzinu visas ar studijām un pētniecību saistītās nianses un izaicinājumus, turklāt ļoti labi pārzinu procesa administratīvo pusi. Līdz ar to man ir konkrētas idejas un priekšlikumi, kā varam turpināt attīstīties RSU, ietekmējot visas Latvijas augstākās izglītības attīstību.