Par laimi, ir pagājuši tie laiki, kad medicīnas nozares pārstāvjiem uz prasībām uzlabot finansējumu atbildēja ar prasībām uzlabot efektivitāti. Veselībai jau nākamgad plānots novirzīt papildu 200 miljonus eiro. Bet, lai sasniegtu mediķu prasītos 4% no IKP, būs vajadzīgi vēl vairāk nekā 400 miljoni, un, visticamāk, tas tiks sasniegts pie nosacījuma, ka ekonomika turpinās augt. Puse no šīs naudas tiks novirzīta ārstniecības personāla algām, un tā ir visgaišākā puse no Latvijas medicīnas reanimēšanas plāna. Bet kas sagaida iedzīvotājus, pašus valsts veselības aprūpes pakalpojumu lietotājus?
Formāli mēs gatavojamies pāriet uz apdrošināšanas modeļa medicīnas finansējumu. Pavisam vienkārši: valsts apmaksātos pakalpojumus saņems tie, kas maksā nodokļus no algas vai veic brīvprātīgās apdrošināšanas iemaksas. Vēl vienkāršāk: ja jums šodien nepienākas "māmiņas alga" un valsts pensija, no 2019. gada jums nepienāksies arī liela daļa no izmeklējumiem, analīzēm, ārstu konsultācijām un operācijām. Vairākām iedzīvotāju kategorijām, kurām agrāk valsts medicīna tika nodrošināta a priori, tagad būs jāseko līdzi, vai viņu apdrošināšana ir spēkā vai ne.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!