Noraugoties viņos, nešķiet būtiski izšķirt, kurš par savu izvēli iestāties zemessardzē minējis vēlēšanos izmukt no dzīves rutīnas, kurš nolēmis sevi fiziski pārbaudīt, bet kurš skaidri definējis savu lēmumu nepieciešamības gadījumā ar ieroci rokās aizstāvēt Latviju. Iespējams, reti kura cita nodarbošanās spēj tik labi apvienot cilvēkus, liekot tiem atrast kopēju valodu, izprast vienojošos mērķus un sekmīgi pildīt savus karavīra pienākumus. Tieši karavīra, jo pienācis laiks šos astoņus tūkstošus cilvēku tā arī dēvēt – gan savas motivācijas, gan arī iegūto prasmju dēļ. Ne viens vien profesionālā dienesta pārstāvis beidzamajā laikā norādījis uz zemessardzes acīmredzamo progresu. Tieši tur arī rodama atbilde uz apgalvojumu par gandarījuma iemeslu.
Šajā gadā pieaugusī kaujas mācību intensitāte guvusi ievērību ierindas zemessargos, uz to atzinīgi norāda virsnieki. Šķiet, tieši to vēlējusies panākt aizsardzības resora vadība, kas ar gandarījumu konstatējusi, ka mācības izdevušās lietderīgākas, interesantākas un arī slodze pieaugusi. Tieši šādiem vārdiem šajā gadā pieredzēto mācībās LSM raksturoja zemessardzes 35.batataljona karavīrs, kas iestājies zemessardzē pirms 23 gadiem. Tieši šovasar nācies sevi no jauna pārvarēt, bijis grūti, pat nedaudz bail, darbojoties augstumā, bet viss beidzies ar vēl lielāku pārliecību par sevi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!