Pēdējā tautas skaitīšana 2011. gada liecināja: vidējās izglītības nav ceturtajai daļai iedzīvotāju, no tiem teju septiņi procenti nav ieguvuši pat pamatizglītību. Pērn šis skaitlis samazinājies līdz piektdaļai (17%) iedzīvotāju, taču apdraudējums Latvijas nākotnei paliek. Darba meklētāju vidū īpatsvars ar cilvēkiem, kam ir pamata vai vēl zemāka izglītība, pat ir pieaudzis – no 18% 2012. gadā līdz 20% 2014. gadā.
Lai pēc iespējas mazinātu jauniešu bezdarbu, kura risks Eiropas Savienībā jau tā ir nesamērīgi liels, pārskatāmā nākotnē Latvijā ir jāievieš obligātā vidējā izglītība, kas nozīmē tās ieguves turpināšanu līdz trīsdesmit gadu vecumam.
Vidējā izglītība nozīmē ne vien vispārējo vidējo izglītību, kuras jēga un likumsakarīgs turpinājums ir studijas augstskolā, bet arī profesionālo vidējo izglītību. Attīstot profesionālās skolas, tai skaitā piesaistot labus vispārizglītojošo priekšmetu skolotājus, kā arī modernizējot mācību programmas, varēsim panākt, ka aizvien vairāk jauniešu izvēlēsies apgūt profesionālās iemaņas.
2014. gadā profesionālo izglītību izvēlējās aptuveni 37% pamatskolu beidzēju. Tas ir nepietiekami. Mums jāpanāk, ka 50% vidējās izglītības mācību iestāžu absolventu astoņpadsmit gadu vecumā ir apguvuši arodu un ieguvuši profesionālās iemaņas. Šodien obligāta vidējā izglītība ir laikmetīga Rietumeiropas tendence, ko redzam, piemēram, Portugālē, Ungārijā, Apvienotajā Karalistē, Nīderlandē, Izraēlā, vairākos štatos Austrālijā, arī ASV Vašingtonas apgabalā.
Sekmējot duālo izglītību un savlaicīgu amata apguvi, jāpāriet uz sešu gadu pamatizglītību un sešu gadu vidējo izglītību. Jāīsteno princips, ka pamatizglītība ir tuvu bērna dzīvesvietai, bet vidējās izglītības programmu īstenošanā priekšroka tiek dota izglītības kvalitātei un koncentrācijai laikmetīgās, tehniski bagātīgās iestādēs, kur vispārējās izglītības programmās ir akadēmiski augstu vērtēti mācībspēki, profesionālās izglītības programmās tiek izmantotas pasaules līmeņa tehnoloģijas, kā arī pastāv izglītības procesā lietderīgā veselīgā sāncensība un sadarbība starp bērniem, kam ir plašs interešu loks. Svarīgi, ka pamatskolas mācību gadu skaita pārdale par labu vidējai izglītībai kategoriski nav īstenojama, kamēr likumdevējs par obligātu nosaka vien pamatizglītību.
Visbeidzot, šobrīd plānotā vidusskolu tīkla sakārtošana bez vidējās izglītības obligātuma noteikšanas var radīt situāciju, kad daļa jauniešu no attālākām vietām izvēlēsies vispār neiegūt vidējo izglītību, tādējādi kļūstot par potenciāliem bezdarbniekiem. Viņiem vienkārši nešķitīs gana svarīgi doties turpināt mācības pilsētā.
Atbalstot pienākumu ikvienam apgūt zināšanas un prasmes profesionālajā vai vispārējā vidusskolā, īstenosim Satversmes priekšvārdā ietvertās vērtības – rūpes par nākamajām paaudzēm, Eiropas kultūras telpai un latviešu tautas dzīvesziņai raksturīgo vēlmi pēc zināšanām, pēc intelektuālas pilnības un gara bagātības. Izglītība nav tikai tautsaimniecība. Tā ir mūsdienīgas izglītības nestā apgaismība, kas vairo prieku par dzīvi.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!